Category: Veselība

Viss, kas jums jāzina par karpālā kanāla sindroma operāciju

Karpālā kanāla sindroms tiek saukts par vienu no 21. gadsmita izplatītākajām saslimšanām. Pēc būtības tas ir kompresijas neiropātijas veids, kura rašanās iemesli varētu būt iedzimtība, traumas, pārpūle vai vienveidīgs dzīvesveids. Daudzi par to ir dzirdējuši, bet daudziem vienalga ir virkne ar jautājumiem. Kas tad īsti ir karpālā kanāla sindroms? Kā to ārstēt? Un kā to darīt pēc iespējas lētāk? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklējiet atbildes šajā rakstā. 

Kas ir karpālā kanāla sindroms?

Karpālā kanāla sindroma laikā plaukstas pamatnē tiek saspiests nervs. Pēc būtības karpālais kanāls atgādina tuneli, kurā atrodas cīpslas un nervs. Tie regulē plaukstas un pirkstu jutīgumu. Dažādu iemeslu dēļ šis nervs var tikt nospiests, tādā veidā tiek traucētu plaukstas un pirkstu kustība, kā arī tie var palikt sāpīgi vai mazāk jutīgi.

Kā to ārstēt?

Karpālā kanāla sindroma ārstēšanu nozīmē tikai un vienīgi ārsts. Ja jums ir aizdomas par saslimšanu (parādās diskomforts, sāpes, tirpst pirksti vai ir apgrūtinātas plaukstas un pirkstu kustības), noteikti uzreiz vēršaties pie ārsta. Latvijā piedāvā valsts apmaksātu karpālā kanāla operāciju. Ir svarīgi nekavējoties uzsākt ārstēšanu! Tikai tā var ierobežot slimības izplatīšanos. Savlaicīgi neārstēts karpālā kanāla sindroms var veicināt dažādas komplikācijas un izraisīt invaliditāti.

Parasti ārstēšanai nozīmē fizioterapiju, ārstēšanu ar medikamentiem vai saudzējošu režīmu. Taču ielaistos gadījumos visefektīvākais risinājums ir karpālā kanāla operācija. Tas ir ātrs un praktiski nesāpīgs ārstēšanas veids, kas dod visefektīvāko rezultātu. Operācija tiek veikta zem lokālās anestēzijas. Tāpēc tā nav sarežģīta, un uzreiz pec tās ir iespējams doties mājās. Pēc operācijas brūce parasti sadzīst pāris nedēļu laikā, un tad jau cilvēks var atgriezties pie savas ikdienas dzīves.

Kur labāk veikt operāciju?

Operāciju var veikt pie praktizējoša ķirurga. Reti, kurš zina, ka karpālā kanāla operāciju ir iespējams veikt valsts finansējuma ietvaros. Līdz ar to gadījumā, ja jums tika nozīmēta operācija, atrodiet labu klīniku, kurai ir līgums ar NVD un kur ir iespējams veikt finansētu operāciju. Tādā gadījumā operācijas cena nepārsniegs 40 eiro.

Mans portrets caur kultūras prizmu (2. daļa)

Kā mani ietkmēja glezniecība Latvijā 19./20.gs.? Kopumā glezniecības un mākslas tēma mani ietkmēja visvairāk, taču mīļakā bija tieši 19./20.gs. Par to esmu lasījusi ļoti daudz, jo vienu brīdi biju ļoti aizrāvusies ar glezniecību, gribēju uzsākt mācības mākslas skolā, taču tas vairs nebija iespējams, jo jau mācījos mūzikas skolā.. Viduslaiku darbi, protams, ir izcili. Taču Jāņa Staņislava Rozes, Kārļa Hūna, Jāņa Valtera, īpaši Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša ietekmēja mani visvairāk. Piekrītu tam, ka viduslaikus ar 19./20.gs. salīdzināt nevar. Taču manis nosaukto mākslinieku darbi mani pamudināja gleznot mājas apstākļos, tagad es pati stiepju un gruntēju audeklus, pati domāju kompozīcijas un šad tad, brīvākā brīdi, kaut ko uzgleznoju. Pie mākslinieku mākslas darbiem, kā teicu, vijas klāt arī materiālās kultūras parādība.

Ko manā dzīvē izmainīja mītiskā domāšana? Izmainīja to, ka tagad, pētot gleznas, lasot literatūru un skatoties filmas, es pievēršu uzmanību detaļām. Piemēram, viduslaiku gleznās, tur ir tik daudz detaļu, tik daudz personu, un katrs no tiem kaut ko nozīmē. Mākslā arī ir novirziens veltīts mitoloģijai – simbolisms. Un zinot, kāpēc tieši šis vai tas tēls ir iekļauts gleznā, ir vieglāk saprast gleznas ideju, zemtekstu. Līdz ar to, pētīt un uzzināt gribas vēl vairāk.

Pateicoties tam, ko esmu iemācījusies kulturoloģijā, es atradu savu brīvā laika nodarbi. Iemīlēju latviešu literatūru, un kopumā sāku lasīt latviešu literatūras grāmatas, ko agrāk nedarīju, vai darīju ļoti reti. Kulturoloģija ir priekšmets, kas raisa jaunas pārdomas, spēj ieinteresēt pavisam jaunā nozarē, kura, varbūt, kādreiz bija šķitusi ļoti garlaicīga un neinteresanta.

Mans portrets caur kultūras prizmu (1. daļa)

Vispirms gribu minēt, ka kulturoloģija kā priekšmets, kuru mācījos divus gadus, atvēra man jaunu pasauli. Esmu vienmēr bijusi ieinteresēta antīkajā kultūrā, māksliniekos (no viduslaikiem līdz pat mūsdienām). Mācīšanās un izzināšanas process bija ļoti aizraujošs! Ko es uzzināju šo gadu laikā? Es izskatīšu trīs argumentus iztirzājumā: 1. Kā uz mani attiecas kultūras parādības (garīga kultūra, materiālā kultūra un kultūras institūcijas); 2. Kā mani ietekmēja glezniecība Latvijā 19./20.gs. mijā. 3. Ko manā dzīvē izmainīja mītiskā domāšana.

Kā uz mani attiecas kultūras parādības? Ejot atkal caur un cauri šai tēmai es atsaucu atmiņā to, kā mācījos un lasīju pirmo reizi. Atsaucu atmiņā savas toreizējās pārdomas. Piemēram garīgā kultūra nav, kā iesākumā šķita, ka tās ir tikai par rituāliem un Dievu. Tā ir par mūsu, cilvēku, uzskatiem, idejām, nostāstiem, tradīcijām. Pēc šīs tēmas es izlasīju vairākas nostāstu gāmatas par Kurzemes mežiem un vilkačiem, izlasīju vairākas latviešu lugas un noveles (tādas kā „Raudupiete”, „Vilkaču mantiniece”, „Salna pavasarī”, Anšlava Eglīša grāmatu „Vai te var dabūt alu?” u.c.), tagad tie ir vieni no maniem mīļākajiem žanriem. Jo iepriekš nekad nebiju interesējusies par latviešu literatūru. Materiālā kultūra man vijas kopā ar glezniecību. Kultūras institūcijas, kā ar latviešu literatūru, tā arī ar latviešu filmām, dažas pārskatīju ar pavisam jaunu skatījumu un pārdomām, dažas skatījos no jauna („Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, „Salna pavasarī”, vēl salīdzinoši jauns seriāls „Sarkanais mežš” un jaunās filmas „Dvēseļu putenis” un „Piļsāta pi upis” u.c.). Nopietnāk sāku uztvert arī teātra izrādes, kā arī vairākas biju apmeklējusi 2019.gadā. Pēc šīs tēmas latviešu literatūru, filmas un teātrus sāku uztvert nopietnāk, sāku tajās vairāk iedziļināties, analizēt un veikt pārdomas, savelkot paralēles.

Zoba uzbūve

Zobi ir orgāni, kas griež, sarauj, saberž, mehāniski apstrādā uzturvielas, ietekmē artikulēto skaņu veidošanu un cilvēka izskatu. Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā, kas ir nostiprināti žokļos.
Katram cilvēkam ir divi pāri zobu: piena zobi un patstāvīgie zobi.

Rakstu iesniedza labākā diennakts zobārstniecība Rīgā – Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecība.

Piena zobu attīstība sākās vēl pirms bērna piedzimšanas. Cilvēka dzīves laikā zobi šķiļas 2 reizes. Piena zobi bērnam izšķiļas noteiktā secībā no 6 mēnešiem līdz 18 mēn. – 2,6 gadu vecumam. Zem tiem atrodas patstāvīgo zobu aizmetņi. Sākot no 5 – 7 gadu vecumu, piena zobus pakāpeniski nomaina patstāvīgie zobi. Zobu maiņas laiks ir no 6 – 13 gadu vecumā. ieaugušam cilvēkam jābūt 32 patstāvīgiem zobiem, kuriem ir jākalpo visu mūžu.

Katram zobam ir vainadziņš jeb kronītis, kas ir redzamā – baltā daļa. Pārējās zoba daļas atrodas zem smaganas – zoba ligzdiņā. Zobs vēl sastāv no kakliņa un 1 vai 2-3 saknēm, kuru cieši apņem smaganas, kas ir rozā krāsā. Zoba vainadziņā ir dobums, kas pāriet saknes kanālā un beidzas ar atveri. Dobumā ir limfvadi, nervi un asinsvadi, kas kopā ar saistaudiem veido pulpu jeb mīksto audus. Zoba pamatmasu veido – dentīns, kas ir dzeltenā krāsā. Tā sastāvā ir 70 – 72 % minerālvielu. Zoba kronīša un kakliņa rajonā dentīnu pārklāj cietāki audzi – emalja.