Kas notika filmā “It Happened One Night”?

Filma „It Happened One Night” ir izdota 1934. gadā ASV. Galvenos varoņu tēloja Clark Gable, Claudette Colbert , Walter Connolly , Roscoe Karns , Jameson Thomas , Alan Hale , Arthur Hoyt, Blanche Friderici , Charles C. Wilson. Filmas režisors ir Frank Capra. Šī filma ir romantiskā komēdija. Filmā tiek atainoti tam laika atbilstoši notikumi. Darbība galvenokārt notiek pa ceļam no Maiami piekrastes un Ņujorku. Viss sākas Maiami uz kuģa. Ellija, kura ir izlutināta un bagāta, strīdas ar tēvu par savām precībām ar karali Westly. Meita sadusmojas, tēvs viņai iesit pļauku un viņa aizbēg. Viņa izlec no laivas, un viņu neizdodas notvert.

Tikmēr, viņai vēl nepazīstamais, Pīters zaudē darbu, strīdoties ar bosu. Viņš iekāpj autobusā, kur satiek Elliju. Jau tad starp viņiem veidojas saskarsme, kad Ellija nejauši iekrīt Pīteram klēpī. Darbība turpinās atpūtas stacijā. Ellija stāv pie autobusa un smēķē, viņai tiek nozagta soma. Atgriežoties autobusā viņa izvēlas sēdēt citā vietā, bet kad rodas problēmas ar blakussēdētāju viņa atgriežas pie Pītera. Notiek izkāpšana uz brokastīm, Ellija guļ, nu jau pieķērusies vīrietim pie rokas. Ellija dodas prom un nokavē autobusu, bet arī Pīters ir palicis. Ellija atsakās no viņa piedāvātās palīdzības. Bet nekur tālu netiek, jo pat biļetes ir pie Pītera, viņa tās bija pazaudējusi. Pīters uzzina, ka Elliju meklē tēvs. Viņi dodas ceļā ar nākamo autobusu, Ellija apsēžas blakus citam vīrietim, kurš viņu atpazīst un uzsāk sarunu.

Pīters palūdz vīrietim, lai apsēžas citur, jo Ellija esot viņa sieva. Ellijai apgalvojot, ka tas ir nevis viņas, bet vīrieša kaitinošās balss dēļ. Ellija negribēja uzmanību, bet tagad, kad to neiegūst, jūtas neapmierināta. Autobuss apstājas, jo radusies problēma ar tiltu. Pīters ar Elliju paliek vienā naktsmītnē. Un viņi atkal tiek uzskatīti par vīru un sievu. Naktsmītnē Pīters paziņo, ka vēlas par Elliju veidot stāstu. Telpa tiek sadalīta divās daļās noklājot segu. Abi dodas gulēt. Tikai šajā brīdī Ellija uzzina Pītera vārdu. Ellija piemostas vēlāk nekā Pīters un dodas uz dušu. Abi brokasto. Pie viņiem ierodas vīrieši, kas meklē Elliju, bet viņa netiek atpazīta. Viņi steidzas uz autobusu, abi sēž kopā. Autobuss avarē un Pīters ar Elliju dodas prom. Nakti viņi pārnakšņo siena kaudzē. Nākamajā rītā abi dodas ceļā. Ellija tālāk negrib iet un viņa nostopē mašīnu.

Viņi atkal tiek uzskatīti par precētu pāri. Viņi izkāpj no mašīnas, un pēc kāda brīža šoferis aizbrauc ar Pītera koferi. Pīters, pēc kāda laika, atgriežas ar mašīnu un sasistu aci. Kopā ar Elliju viņi dodas tālāk. Viņi izvēlas naktsmītni, lai gan viņiem nav naudas. Viņi dodas gulēt. Ellija atzīstas Pīteram mīlestībā. Pīters atgriežas savā vecajā darba vietā, kur piedāvā stāstu par Elliju pret naudu. Ellija uzzina, ka viņš ir pazudis un dodas prom no naktsmītnes. Pīters braucot atpakaļ redz, ka Ellija tiek aizvesta prom. Pīters ierodas atpakaļ darba vietā. Pienāk Ellijas kāzu diena. Viņa aprunājas ar tēvu un atzīstas, ka mīl Pīteru. Pīters satiek Ellijas tēvu un saņem naudu par palīdzību Ellija viņam nevajag 10’000 bet tikai 39,60 dolārus. Pīters viņas tēvam atzīstas, ka mīl Elliju. Izejot no telpas, Pīters satiek Elliju, bet aiziet prom. Ierodas karalis Westly. Sākas kāzas, tēvs, vedot Elliju pie altāra, apgalvo, ka Pīters būtu labāks, līgavainis. Ellija aizbēg no kāzām. Tēvs Ir apmierināts. Filma beidzās ar Pītera un Ellijas apmešanos medusmēnesim.

Jukas Anglijā

Čārlzs I izmantoja priekšrocību, lai novērstu uzmanību no sevis, lai pārrunātu slepeno līgumu ar skotiem, atkal solot baznīcas reformu. Saskaņā ar vienošanos skoti atguva Angliju Čārlzam un viņš tika atjaunots tronī ar nosacījumu, ka dibinās Presbiteriānismu uz trim gadiem. Lai gan skoti deva ievērojamu ieguldījumu Parlamenta uzvarā pirmajā Anglijas pilsoņu karā, taču otrajā un trešajā pilsoņu karā viņi atbalstīja karali.

1648. gada vasarā notika virkne ar rojālistu sacelšanos visā Anglijā un iebrukums Skotijā. Parlamentāristi apturēja sacelšanos pēc pāris sadursmēm, taču sacelšanās Kentā, Eseksā, Kamberlendā, Velsā un Skotijas iebrukums norisinājās ilgstoši, kas ietvēra daudz kaujas.

1648. gada pavasarī neapmaksāto parlamentāristu karaspēks mainīja puses Velsā. Pulkvedis Tomass Hortons izcīnīja uzvaru pār rojālistu nemierniekiem vienā no kaujām, un nemierniekus pārņēma Kromvels pēc ilgstošā divu mēneša aplenkuma. Sers Tomass uzvarēja rojālistu sacelšanos Kentā. Tomass pēc saviem panākumiem devās uz ziemeļiem, lai samazinātu Eseksu, kur ar savu dedzīgo, pieredzējušo un populāro līderi Seru Čārlzu Lūkasu ienāca ar lielu skaitu ieročiem. Tomass drīz iebruka Kolčestrā, kur atbaidīja ienaidnieku un apmetās tur uz ilgu laiku.

Anglijas ziemeļos ģenerālmajors Džons Lamberts cīnījās pret veiksmīgu kampaņu pret vairākiem rojālistu karavīriem. Parlamentārieši Kromvela vadībā iesaistīja skotus 17.-19. augusta kaujā. Kaujas rezultātā Kromvela karaspēks uzvarēja pār rojālistiem. Šī parlamentārā uzvara noslēdza otrā angļu pilsoņu kara beigas.

Gandrīz visi rojālisti, kas bija cīnījušies pirmajā pilsoņu karā, bija devuši savu vārdu neizmantot ieročus pret parlamentu, un daudzi no tiem, tāpat kā kungs Astlejs atteicās lauzt savu vārdu, piedaloties otrajā pilsoņu karā. Otrā pilsoņu kara laikā uzvarētāji neizrādīja žēlsirdību tiem, kas atkal centās iekarot zemi. Parlamentāristi lika nošaut seru Čārlzu Lūkasu un seru Džordžu Lislu. Parlamentārās valsts iestādes piespieda nāves sodus vairākiem pulkvežiem un ģenerālim. No pieciem nozīmīgiem rojālistu karavīriem, kuri bija nonākuši parlamenta rokās, četriem tika nocirstas galvas.

Čārlza I spelenie pakti un viņa atbalstītāju iedrošināšana lauzt viņu vārdu izraisīja Parlamentam diskusijas par to, vai karali atgriezt pie varas. Tie, kuri joprojām atbalstīja Čārlza vietu tronī, vēlreiz mēģināja apspriesties ar viņu. Nikns, ka parlaments turpināja iejaukties, viņš pavēlēja armijai doties uz parlamentu. Karaspēks arestēja 45 parlamenta deputātus. Rumpja parlaments saņēma rīkojumus Anglijas tautas vārdā tiesāt Čārlzu I par nodevību. Konstitucionālais monarhists atteicās piedalīties tiesā. Viņš atkāpās no armijas vadītāja amata, tādējādi atbrīvojot Kromvelam ceļu uz varu.

Tiesas beigās 59 tiesneši atklāja Čārlzu par vainīgu. Viņa nāves sods tika izpildīts 1649. gada janvārī. Pēc Čārlza I nāves soda izpildes, viņa vecākais dēls tika publiski pasludināts par karali.