Mans portrets caur kultūras prizmu (1. daļa)

Vispirms gribu minēt, ka kulturoloģija kā priekšmets, kuru mācījos divus gadus, atvēra man jaunu pasauli. Esmu vienmēr bijusi ieinteresēta antīkajā kultūrā, māksliniekos (no viduslaikiem līdz pat mūsdienām). Mācīšanās un izzināšanas process bija ļoti aizraujošs! Ko es uzzināju šo gadu laikā? Es izskatīšu trīs argumentus iztirzājumā: 1. Kā uz mani attiecas kultūras parādības (garīga kultūra, materiālā kultūra un kultūras institūcijas); 2. Kā mani ietekmēja glezniecība Latvijā 19./20.gs. mijā. 3. Ko manā dzīvē izmainīja mītiskā domāšana.

Kā uz mani attiecas kultūras parādības? Ejot atkal caur un cauri šai tēmai es atsaucu atmiņā to, kā mācījos un lasīju pirmo reizi. Atsaucu atmiņā savas toreizējās pārdomas. Piemēram garīgā kultūra nav, kā iesākumā šķita, ka tās ir tikai par rituāliem un Dievu. Tā ir par mūsu, cilvēku, uzskatiem, idejām, nostāstiem, tradīcijām. Pēc šīs tēmas es izlasīju vairākas nostāstu gāmatas par Kurzemes mežiem un vilkačiem, izlasīju vairākas latviešu lugas un noveles (tādas kā „Raudupiete”, „Vilkaču mantiniece”, „Salna pavasarī”, Anšlava Eglīša grāmatu „Vai te var dabūt alu?” u.c.), tagad tie ir vieni no maniem mīļākajiem žanriem. Jo iepriekš nekad nebiju interesējusies par latviešu literatūru. Materiālā kultūra man vijas kopā ar glezniecību. Kultūras institūcijas, kā ar latviešu literatūru, tā arī ar latviešu filmām, dažas pārskatīju ar pavisam jaunu skatījumu un pārdomām, dažas skatījos no jauna („Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, „Salna pavasarī”, vēl salīdzinoši jauns seriāls „Sarkanais mežš” un jaunās filmas „Dvēseļu putenis” un „Piļsāta pi upis” u.c.). Nopietnāk sāku uztvert arī teātra izrādes, kā arī vairākas biju apmeklējusi 2019.gadā. Pēc šīs tēmas latviešu literatūru, filmas un teātrus sāku uztvert nopietnāk, sāku tajās vairāk iedziļināties, analizēt un veikt pārdomas, savelkot paralēles.

Kā māju nodrošināt siltu un komfortablu dzīvošanai

Kas ir apkures sistēma? Apkures sistēma ir sistēma, kas pievada siltumu mājai, tostarp nodrošina mājokļa mikroklimatu un nosaka mājas vides kvalitāti. Katra māja izmanto dažādus apkures sistēmas tipus, kā arī izmanto tos dažādi.

Manā mājā tiek izmantota centralizētā apkures sistēma kā daudzdzīvokļu mājās un dažreiz individuālā apkures sistēma. Centralizēto apkuri mēs izmantojam tad, kad āras gaisa temperatūra ir mazāka vai vienāda ar 14 grādiem pēc Celsija, bet neizmantojam, ja āras gaisa temperatūra ir lielāka par 14 grādiem pēc Celsija. Ja skatās pēc gadalaikiem, tad centralizēto apkures sistēmu mēs izmantojam no rudens sākuma līdz pavasara vidum.


Mūsu ģimene izmanto individuālo apkures sistēmu, ja mums nepietiek siltuma, kuru pievada centralizētā apkures sistēma. Kā individuālo apkures sistēmu, mēs izmantojam elektrisko sildītāju jeb termoventilatoru. Termoventilators sasilda gaisu, tam strauji izplūstot caur sakarsētām metāla spirālēm. Ierīces sildelementam darbojoties, tiek sausināts gaiss, kā ari sadedzināti un pa istabu izdzenāti putekļi.Kā darbojas centralizētā apkures sistēma? Sāksim ar to, ka mūsu mājas siltuma nesējs ir „Jūrmalas siltums”, kas pievada siltumu daudzām ēkām Jūrmalā.

Viss sākas ar to, ka „Jūrmalas siltums” katlā uzvāra ūdeni jeb notiek siltuma ražošana. Saražotā siltumenerģija tiek pārvadīta līdz ēkām pa siltumtrasēm. Šo siltumenerģijas ceļa posmu līdz ēkai sauc par siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu. Ēkā ir izvietots siltummezgls, kas uzskaita pievadīto siltumenerģiju, kas tālāk tiek novadīta ēkas apkures sistēmā un karstā ūdens uzsildīšanai. Tālāk siltumenerģijas ceļš ēkā sadalās. Siltumenerģija cirkulē radiatoru sistēmā un nodrošina ēkās apkuri. Ar siltumenerģijas palīdzību tiek uzsildīts ēkai pievadītais aukstais ūdens, lai no krāna varētu tecēt karstais ūdens. Karstais ūdens ēkas iekšējā sistēmā nepārtraukti atdziest, bet, lai nodrošinātu cilvēka komfortu un atverot krānu, ūdens tomēr būtu karsts, notiek nepārtraukta karstā ūdens cirkulācija sistēmā un šī ūdens sildīšana. Siltumapgādes sistēmu uztur siltumapgādes komersants, bet apsaimniekotājs uztur ēkas iekšējās sistēmas, tostarp ēkas jumtu.

Piemēram, ja ēkai nepieciešams jumta remonts, tas sakontaktēsies ar uzņēmumu, kas var palīdzēt, un novērsīs konkrēto problēmu.

Kā man izdodas saglabāt veselīgas attiecība darbā?

Vislabākās attiecības man ir ar pozitīvi ielādētiem cilvēkiem, ir tādi kolēģi, kuri, kā saulīte staro, neskatoties uz laika apstākļiem, nogurumu, problēmām darbā vai personīgajā dzīvē. Viņi ir enerģijas pārpilni – vienmēr atbalstīs grūta brīdi, iedos padomu, palīdzēs izpildīt darbu. Es arī centos būt tādai. Ja kādam ir vajadzīga mana palīdzība es arī skrienu palīgā un centos palīdzēt kolēģim ar viņu grūtībām.

Mūsu uzņēmumā, grāmatvedības nodaļā katrs pirmdienas rīts sākas ar kafijas pauzi, sanākot visām kolektīvām kopā, kur stāstām viens otrām kas labs vai jautrs mums ir noticis pa brīvdienām. To izdomāja mūsu galvenais grāmatvedis, un, manuprāt, tas ir labs veids, ka veidot kolektīvā pozitīvu un vienotu garu. Darbinieki dalās savos priekos, pozitīvas emocijās, un ar to kļūst viens otram tuvāki, kas galu galā ir atslēga tam, kāpēc mūsu grāmatvedības pakalpojumi ir tik kvalitatīvi.

Atzīmējam kopā svētkus: Ziemassvētkos rotājam egli un zem tas liekām dāvanas ar novēlējumu, Lieldienās sitamies ar olām, 8 martā- dāvinām puķes, atzīmējam arī bērnu piedzimšanu vai dienas, kuras ir mums personīgi svarīgas- gada bilances nodošanu, audita pārbaudes vai zvērinātos revidentus pārbaudes pabeigšanu.

Kā arī mūsu kolektīvā tradīcija ir apsveikt visus dzimšanas dienā. Mēs parasti savācam naudiņu, pērkam dāvaniņu un ziedus, un ejām pie jubilāra uz tējas pauzi. Tad visi izsaka savus novēlējumus, un jubilāram jāpastāsta ko viņš ir sasniedzis šajā gadā un ko gribētu sasniegt nākamajā. Darbā,  personīgajā dzīvē, vai kur aizbraukt atpūsties, vai mācīties.

Saskarsmei mūsu kolektīvā ir ļoti lielā nozīmē, jo darbā mēs pavadām 8-10 stundās, un tieši šeit realizējas pamatfunkcija – mūsu sociālo vajadzību apmierināšana. Šī funkcija realizējas caur virkni šaurāku funkciju. Regulatīvā funkcija- saskarsmes procesā realizējas partneru savstarpējā iedarbība, ietekme. Izziņas funkcija – kur cilvēki kontaktējoties iegūst nepieciešamās zināšanas par sevi, vienam par otru, uzdevuma risināšanai, pieredzi, prasmi. Sociālās kontroles funkcija – saskarsme nereti realizējas kā pozitīvu – uzslavu, vai negatīvu – kritiku, sankciju komplekss attiecībā pret kolēģiem, lai koriģētu viņa uzvedību. Socializācijas funkcija – saskarsmē ar cilvēkiem mēs kļūstam par personībām, iegūstam kontaktēšanās pieredzi, iemācāmies klausīties, un runāt, uzvesties. Ekspresīvā funkcija – izteikt savas attieksmes pret notiekošu, faktiem. Un tā no dienas uz dienu mēs dzīvojam, kontaktējamies, attīstāmies, augām kā personības un kā kvalitatīvi darbinieki.

Vērtība – ģimene

Visbeidzot arī ģimene. Ģimene ir pati svarīgākā vērtība manā uzskatā un dzīvē. Manā ģimenē valda patiesa mīlestība, rūpes vienam par otru, atbalsts, kādu neviens cits cilvēks nevarētu sniegt. Es vienmēr zināšu un apzinos, ka pie ģimenes es varu vērsties ar jebkāda veida jautājumu un man vienmēr tiks sniegta atbilde, kas man ir jāņem kā pirmā, jo zināšu, ka tā ir vislabākā, patiesākā un tāda, kas nākusi no sirds. Kā nekā ģimene ir tā, kas man vienmēr vēlēs pašu labāko un pateiks to, ko, iespējams, citi cilvēki noklusēs. Ģimene ir tā, kas man atnes vislielāko laimi. Tā ir kā maza laimes pasaulīte lielajā. Katrā ģimenē ir sava veida grūtības, pārdzīvojumi, kuriem jāiet cauri un jātiek pāri, taču visas savas dzīves laikā es esmu nonākusi pie tā, ka, lai arī kam būtu jāiet cauri, man ģimene nesīs vislielāko prieku, laimi un atbalstu. Un, lai arī cik es kādreiz būtu sadusmojusies par lietām, kuras neesmu dabūjusi, par sīkumiem, no kuriem uzpūšu ziloni, vienmēr kopšu šo vērtību, ko sauc par ģimeni. Man tāda ir tikai viena, pati labākā un mīļākā pasaulē.

Par savu vērtību pasauli varētu izteikties vēl daudz un dikti, taču galvenais, ko vēlos teikt ir tas, ka vērtības ir patiesas lietas, kuras tu kop, rūpējies un saņem to pašu pretī. Un tā nav manta, kuru tev katru gadu atnes Ziemassvētku vecītis, jo tās ir lietas, kuras parasti tiek noliktas malā pēc mēneša, gada, tas nav svarīgi. Patiesas vērtības ir tās, par kurām tu rūpējies visu laiku un tās, kuras ir ar tevi visu laiku. Katram dzīvē būtu jāpārdomā un jāizvērtē sava vērtību pasaule un jāizvērtē savas dzīves jēga, jo uzskatu, ka tikai tā var dzīvē doties uz priekšu un augt.

Sižets grāmatā “Mirdzums”

Džeks Toranss rudens beigās dabūja ziemas uzrauga darbu vienā no prestižākām viesnīcām Amerikā – «Overlook». Viņš ar savu ģimeni – piecgadīgo dēlu Deniju un sievu Vendiju – pārvācās dzīvot uz viesnīcu un apkopēt to līdz maijam. Džeks ir bijušais alkoholiķis, kurš zaudēja skolotāja darbu par sava skolēna Džordža Hetfilda piekaušanu, par to, ka viņš pārdūra Džeka mašīnas riepas. Uzrauga darbs, kuru Džekam piedāvāja viņa labs draugs un viens no viesnīcas akcionāriem Als Šoklijs, ir Džeka pēdējā iespēja nopelnīt naudu, kā arī laiks visu pārdomāt un pabeigt savu lugu.

Denijs ir ļoti neparasts bērns. Viņš «mirdz» – var redzēt situācijas, kuras jau ir notikušas un kuras vēl notiks, kā arī prot lasīt citu cilvēku domas. Viņš redzēja, ka viesnīcā tuvākā laikā notiks kaut kas ļoti slikts, taču nezināja, kas tieši.

Ģimenei iebraucot viesnīcā, Denijs satikās ar pavāru Diku Holoranu, kurš pamanīja Denija «mirdzumu», jo viņam pašam piemīta tādas spējas. Diks stāstīja, ka viesnīca ir ļoti bīstama vieta. «Overlook» notika ļoti daudz briesmīgo notikumu, un visu ēku apdzīvo rēgi, kuri var nodarīt pāri «mirdzošiem» cilvēkiem. Pavārs lūdz Deniju, lai nelaimes gadījumā bērns telepātiski izsauktu viņu.

Toransu ģimene dzīvoja viesnīcā diezgan mierīgi līdz brīdim, kad sāka notikt paranormālās lietas – lifts, kas brauc pats uz augšu, uz leju; dzīvnieku formā topiārijs sāk it kā kustēties un uzbrukt virsu (to redzēja tikai Denijs); lapsenes, kuras parādās no tukšā pūžņa Denija istabā un iedzeļ viņam. Toransu ģimene veda Deniju pie ārsta tuvākajā pilsētiņā – Saidvinderā. Kaut arī fiziski ar Deniju viss bija labi, ārsts paziņoja Džekam un Vendijai par Denija telepātiskajām spējām.

Vienu dienu sēžot viesnīcas pagrabā un regulējot apkures katlu (tas bija Džeka galvenais pienākums – uzturēt katlu optimālā spiedienā, lai viesnīca neuzsprāgtu), Džeks atrada albumu ar izgriezumiem no avīzēm par viesnīcu «Overlook» un sāka to pētīt. Viņš uzzināja, ka viesnīca ilgu laiku piederēja miljardierim Horāsam Derventam un viņam tuviem cilvēkiem. Džeks noskaidroja, ka viesnīcā tika nogalināti daudzi cilvēki no kriminālās pasaules, kā arī paši viesnīcas īpašnieki bija korumpēti cilvēki.

Lūpu palielināšanas vēsture

Lūpu palielināšana ir mūsdienīga procedūra, kas šobrīd pasaulē varētu pat tikt uzskatīta par populārāko kosmētisko injekciju pasaulē. Taču tā nav bijis vienmēr. Laika gaitā mode uz dažādām lūpu formām bija pavisam dažāda. Kā vairāku gadsimtu laikā mainījās uzskati par skaistām lūpām un lūpu plielināšanu, varat atrast šajā bloga rakstā.

Senajā Grieķijā par lūpu skaistuma etalonu tika uzskatīta maza mute ar pilnīgām lūpām. Augšējai lūpai pēc savas formas bija jāatgādina nelielu pusaplīti. Aptuveni tajā pašā laikā Senajā Ēģiptē modē bija ļoti tumšas lūpas. Lai panāktu tumšu lūpu efektu, sievietes nereti upurēja savu veselību, jo tā laika lūpu krāsās bija tādi indīgi piemaisījumi kā broms vai dzelzs oksīds. Lūpu krāsu sastāvā ietilpa arī zivju zvīņas. Tādā veidā piešķirot lūpu krāsai papildus spīdumu. Citas tautas lūpu krāsām mēdza pievienot samalti ķieģeli, bietes vai dažādas ogas. Tas padarīja lūpu krāsu sārtu un krāsainu.

Viduslaikos pilnīgas lūpas galīgi nebija modē. Skaistas lūpas skaitījās plānas un cieši saspiestas lūpas. Lūpām bija jāatgādina gandrīz neredzamu šauru līniju. Tā laika aristokrātiskais bālums attiecās arī uz lūpām. Tās nedrīkstēja būt spilgtas un sārtas. Daudzos vēstures avotos minēts, ka sārtas lūpas bija tikai raganām, un tās, savukārt, tika dedzinātas uz sārta.

Renesanses laiku var uzskatīt arī par lūpu krāsas atmodas laiku. Ludviga XVI galmā lūpu krāsas lietoja ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Tie mēdza piekrāsot lūpas, lai to kontūra nepazūd aiz bārdas un ūsu matiem.

20. – 40. gados populāras bija mazas un pilnīgas lūpas. Tās nekrāsoja līdz galam, bet akcentēja pašu lūpu vidusdaļu. Tādā veidā tika radīts mazu, bet “pufīgu” lūpu efekts.

50. – 70. gados jau radās tādi lūpu skaistuma standarti, pie kuriem mēs esam pieraduši šobrīd. Pateicoties Merilinai Monto populāras kļuva pilnīgas un apjomīgas lūpas un spilgti sarkana lūpu krāsa. Tā tas turpinās līdz 90. gadiem.

90. gados modē ienāk krāsas. Un tas ir attiecināms arī uz lūpu krāsām. Tās paliek spilgtas un krāsainas. Violetas, rozā un pat oranžas!

2000. gadi. Šajos gados īpaši populāras kļūst dabīgās lūpas. Taču to var teikt tikai par krāsu dažādību, jo kodē joprojām ir apjomīgas lūpas, bet “nude” toņos. Tieši šajā laika posmā tik populāra kļūst lūpu palielināšana.

2020. gadā lūpu palielināšana joprojām ir populārākā kosmētiskā procedūra pasaulē. Taču pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un dažādiem materiāliem, šobrīd tā ir maksimāli droša un efektīva. Jebkura sieviete var tikt pie pufīgām lūpām pāris mīnušu laikā. Un tas ir lieliski!

Kā kļūt par zobārstu?

Lai kļūtu par zobārstu, nepieciešams jau skolā pievērst uzmanību šādiem mācību priekšmetiem: bioloģijai, botānikai, anatomijai, ķīmijai un fizikai. Dominējošās intereses: medicīna, ķīmija, bioloģija, tuvas – ģeoloģija, ģeogrāfija un pedagoģija.
Nepieciešamās intereses: interese par darbu ar cilvēkiem, līdzjūtība, komunikabilitāte, precizitāte, pacietība, augsta uzmanābas koncentrācija, izturība, atbildība, līdzsvarotība utt.

Raksts tapis sadarbībā ar Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecību.

Par zobārstu nevar strādāt cilvēki, kuri ir alerģiski, kuriem ir hroniskas infekciozās slimības utt. Lai strādātu par zobārstu, nepieciešama augstākā profesionālā izglītība.. Zobārsti ar augstāko izglītību var kārtot papildu eksāmenus sertifikāta iegūšanai, kas ļauj nodarboties ar privātpraksi. Zobārsta profesiju var apgūt Medicīnas akadēmijas Stomatoloģijas fakultātē. Iegūstamais grāds: zobārsta grāds. Iegūstamais diploms: zobārsta diploms. Prasības uzņemšanai: dokuments par vispārējo vidējo izglītību. Iestājeksāmeni: ķīmijā, bioloģijā, sacerējums latviešu valodā. Studiju ilgums 5 gadi (10 semestri).

Stomatoloģijas studiju programma

Studiju programma ietver 35% biomedicīnisko priekšmetu un medicīnas pamatdisciplīnu, 60% stomatoloģijas disciplīnu un 5% izvēles kursu. Pirmajos divos gados studenti apgūst biomedicīnisko zinātņu kursus – anatomiju, histoloģiju, embrioloģiju, ģenētiku, fizikālo ķīmiju, organisko un bioķīmiju, bioloģiju, fiziku, fizioloģiju, medicīnisko psiholoģiju un latīņu valodu.

Nākamajos trijos gados studenti paralēli stomatoloģijas disciplīnām apgūst medicīnas pamatpriekšmetus – iekšķīgās slimības, ķirurģiju, pediatriju u.c. Galvenā studiju laika daļa ir veltīta stomatoloģijas priekšmetiem – orālajai pataloģijai, stomatoloģijas pretklīniskajam kursam, odontoloģijas tehnikai, periodontoloģijai, ortodontijai, kardioloģijai u.c.

Konfūcija bērnība

Konfūcijs dzimis 551.gadā p.m.ē. jeb Lu valdnieka Sjanguna divdesmit otrajā valdīšanas gadā. Citos avotos minēts arī 552.gads p.m.ē., bet tradicionāli par dzimšanas gadu tiek uzskatīts 551.g.p.m.ē , jo pēc ķīniešu tradicionālās sistēmas par ciklisku laika modeli, viņš ir dzimis suņa zīmes gadā, kas arī atspoguļojas izteicienos Konfūcija biogrāfiskajā grāmatā, kuru sarakstījis Sima Cjaņs, kur Konfūcijs par īstu novērojumu esot pieņēmis, ka nožēlojamā izskatā atgādinot klaiņojošu suni. Šī šķietami nelielā pazīme arī liek pieņemt 551.gadu p.m.ē. par viņa dzimšanas gadu. Konfūcijs audzis Lu valsts Čanliņas apriņķa Dzou ciematā, kas mūsdienās atrodas Šanduņas pussalā. Viņa vectēvs pārvācies no Song un Lu , netālu no pašreizējās Kufu pilsētas Šandongas dienvidaustrumos, kur viņa ģimene esot kļuvusi nabadzīga.

Viņa tēvs bija Šuljans Hē (Sju He)- viszemākā ranga aristokrāts, kurš piederēja daifu kārtai. Kādreiz tā esot bijusi slavena, bet tobrīd gandrīz izputējusi , kurai nebija ne ietekmes politikā, ne zemes īpašumu. Tēvs esot bijis karavīrs , vadījis Lu armiju 563. un 556.gadā p.m.ē. kurš guvis slavu pēc centieniem atvairīt uzbrukumu Bajan valsts galvaspilsētai, izrādot drosmi un pret pilsētas iedzīvotāju gribu aizverot pilsētas vārtus. Pēc militārās karjeras beigām, Šuljans Hē atgriezās dzimtenē. Viņam bija 9 meitas no sievas. Lai iegūtu dēlu, viņš paņēma konkubīni (legālu mīļāko), taču dēls viņiem piedzima klibs. Vēlāk Šuljans Hē vienojās laulībā ar ievērojamas Yan dzimtas visjaunāko meitu- 20 gadus veco Yan Zhizai , kura viņam pēc pāris gadiem dāvāja pilnvērtīgu mantinieku.

Vārds “Confucius” ir pārveidots uz latīņu valodu no mandarīnu valodas vārda “Kǒng Fūzǐ(tulkojumā “viedais kungs”). Šī latīņu valodas vārda forma tika radīta 16.gadsmita beigās, kad Jezurītu misionāri bija Ķīnā. Konfūcija uzvārds “Kǒng” apzīmē pateikšanos par lūgšanām, bet viņa vārds “Qiu”, simbolizē svēto kalnu, kuru sauc par Ni ( Niqiushan), uz kuru devās Konfūcija vecāki, lai lūgtos par dēlu. Vēl viņam pēc pilngadības sasniegšanas tika dots vārds, ar kuru viņš būtu zināms sabiedrībā “Zhòngní”, kuru piešķir otram vecākajam dēlam ģimenē. Tā kā viņam bija gados vecāks pusbrālis, viņa vārds bija Kong Zhongni. Lai gan uz mūžiem viņš būs zināms ar vārdu Konfūcijs.

Zoba uzbūve

Zobi ir orgāni, kas griež, sarauj, saberž, mehāniski apstrādā uzturvielas, ietekmē artikulēto skaņu veidošanu un cilvēka izskatu. Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā, kas ir nostiprināti žokļos.
Katram cilvēkam ir divi pāri zobu: piena zobi un patstāvīgie zobi.

Rakstu iesniedza labākā diennakts zobārstniecība Rīgā – Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecība.

Piena zobu attīstība sākās vēl pirms bērna piedzimšanas. Cilvēka dzīves laikā zobi šķiļas 2 reizes. Piena zobi bērnam izšķiļas noteiktā secībā no 6 mēnešiem līdz 18 mēn. – 2,6 gadu vecumam. Zem tiem atrodas patstāvīgo zobu aizmetņi. Sākot no 5 – 7 gadu vecumu, piena zobus pakāpeniski nomaina patstāvīgie zobi. Zobu maiņas laiks ir no 6 – 13 gadu vecumā. ieaugušam cilvēkam jābūt 32 patstāvīgiem zobiem, kuriem ir jākalpo visu mūžu.

Katram zobam ir vainadziņš jeb kronītis, kas ir redzamā – baltā daļa. Pārējās zoba daļas atrodas zem smaganas – zoba ligzdiņā. Zobs vēl sastāv no kakliņa un 1 vai 2-3 saknēm, kuru cieši apņem smaganas, kas ir rozā krāsā. Zoba vainadziņā ir dobums, kas pāriet saknes kanālā un beidzas ar atveri. Dobumā ir limfvadi, nervi un asinsvadi, kas kopā ar saistaudiem veido pulpu jeb mīksto audus. Zoba pamatmasu veido – dentīns, kas ir dzeltenā krāsā. Tā sastāvā ir 70 – 72 % minerālvielu. Zoba kronīša un kakliņa rajonā dentīnu pārklāj cietāki audzi – emalja.

Sastrādāšanās komandā

Paaudzēm sastrādājoties ne vienmēr būs vienlīdzīgi kompromisi, jo kā jau minēju, viedokļi atšķiras, bet tas ir labi, jo no šīm abām paaudzēm ir ieguvums. Paaudzes ne vienmēr māk sastrādāties, dažreiz jaunā paaudze piekāpjas vecākajai paaudzei, dažreiz tas notiek otrādāk. Manuprāt šādi paaudzes mācās atrast vienlīdzīgu valodu. Katrai personai no šīm paaudzēm zināšanas ir savādākas, atšķirīgākas. Tas, savukārt, ļauj komandai veidot plānu dažādību, kā arī izveidot labu otrās kārtas plānu B. Jo vairāk idejas, jo labāks biznesa plāns tiek izveidots. Jaunā paaudze ir efektīva ar to, ka tie labi pārzina jaunās tehnoloģijas, tie ir ar tūlītēju reaģēšanu un šeit un tagad pieeju. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir ātri un ar augstu atbildības sajūtu, tie nekad nekavēs un vienmēr darbs būs izpildīts noteiktajā laikā.

Savukārt vecā paaudzē parasti ir cilvēki, kas uzticas tikai sev un nevienam citam. Tie ir katrs par sevi, tādi kā noslēgti sevī un īpaši savus plānus neatklāj. Tas varētu būt viens no negatīvajiem mīnusiem, ko parāda šī vecā paaudze, taču šī paaudze ir darbaholiķi. Tas nozīmē, ka darbs, ko viņi būs ieguldījuši no savas puses, būs darīts no visas sirds un dvēseles, bet varbūt tikai tāpēc, ka tie uzskati ir : veiksmīga karjera ir darba rezultāts.

Tomēr tas ir labi, ka komandā strādā gan vecā, gan jaunā paaudze. Liekas, ka tas rezultātu padara daudz interesantāku, ar savu odziņu. Noteikti katrā komandā ir jābūt kādam ar svaigām, jaunām idejām, un kādam ar ne tik jaunām, bet pārbaudītām idejām. Cilvēkiem mūsdienās ir jāmāk sastrādāties ar dažādām paaudzēm, jo tas rada jaunu komunikāciju ar dažādu paaudžu cilvēkiem, tas rada iespēju paplašināt tavu redzes logu un iegūt jaunas un daudzveidīgas zināšanas. Paveras iespēja uz jaunu sadarbību un veiksmīgu karjeru. Informācija nav līdzvērtīga zināšanām. Informācijai kļūstot par galveno produktu jaunajā ekonomiskā un pasaulei slīkstot haotiskos informācijas signālos, atbilstošas un ekskluzīvas zināsanas kļūst arvien vērtīgākas.