Kas raksturīgs seno romiešu ēdienkartei?

Zemākās kārtas katoļi jeb plebeji brokastīs ēd ap 11:00 un spēj atļauties tikai maizi- sausu, izmērcētu ūdenī vai vīnā. Dažkārt uz maizes viņi uzliek olīvas, rozīnes vai sieru. Atsevišķos gadījumos viņi ēd salātus, augļus, riekstus un aukstu gaļu. Kopumā plebeju brokastis skaitās auksta barība, kas palikusi pāri no iepriekšējā vakara. Patricieši jeb aristokrāti, ceļoties ar rītausmu dodas baudīt pilnvērtīgas brokastis ar svaigu gaļu, zivīm, augļiem, dārzeņiem un medu.

Ieskats vēsturē pateicoties konditorejai “Kūkas Gardas”, kas piedāvā dažādas tortes uz pasūtījuma.

Pēc brokastīm vergi novāc galdu un notīra saimniekiem pirkstus. Kad pienāk pusdienlaiks plebeji pārtiek no tā, ko spēj atļauties, vairākuma gadījumos tās ir auzu pārslas ar augļiem, taču svētku dienās viņi uz galda liek svaigu gaļu, zivis un vīnu. Atšķirībā no plebejiem, aristokrātu brokastis ir daudz sarežģītākas- vīriešiem ir ļoti pieklājīgas pusdienas, bet sievietes un bērni pusdieno atsevišķi no viņiem. Gan vīrieši, gan sievietes pusdienās patērē daudz vīna. Vīrieša pusdienas ieilgst vairākas stundas, jo kā mums sievietēm tas labi zināms, ne reti vien viņus izklaidē dejotājas vai arī viņi vienkārši spēlē spēles un dzied ( kaut gan esmu dzirdējusi, ka viņi mēdz šīs izpriecas savienot).

Pirms apsēšanās pie galda ir svarīgi klusām ieņemt savas vietas, sievietei un bērniem ir jāsēž uz krēsliem, bet vīram ir jāapsēžas uz gultas ( tas neattiecas uz aristokrātu pusdienām, kad ģimene mielojas atsevišķi). Neatkarīgi no tā vai maltītes laikā būs nepieciešamība pēc karotēm, tām vienmēr jābūt galdā.

Kā jau tas ir daudzkārt pierādīts, mums ir ļoti svarīgs telpas- triclinio- iekārtojums, kurā mēs brokastojam un pusdienojam. Triclinio ir svarīgākā telpa mūsu mājās, tādēļ jo vairāk tur ir rotu, jo omulīgāk, patiesībā, mēs jūtamies. Turīgākajās ģimenēs šajās istabās netrūkst nedz marmora, nedz interesantas mozaīkas, nedz freskas, strūklakas un tāfelītes ar ziedu ornamentiem, darinātiem no sudraba.

Franču revolūcija. Ko no tās mācīties?

Radikālās Sabiedrības glābšanas komitejas, kura tika sasaukta 1793. gadā, lai mobilizētu pretestību kontrrevolūcionāriem, un jakobīņu līdera Robespjēra īstenotā politika tika iesaukta par Terora gadiem, jo norisinājās asiņainas cīņas starp savstarpēji atšķirīgu ideju pārstāvjiem. Lai cīnītos pret pret-franču koalīciju ārvalstīs, komiteja izvirzīja par mērķi mobilizēt visus iedzīvotājus karam. Masveida iesaiste cīņā pret revolūcijas ienaidniekiem attīstīja frančos spēcīgu nacionālismu, kurš kā ideja vēlāk izplatījās visā Eiropā. Radikālās revolūcijas laikā tika pārveidotas arī kulturālas vērtības. Vērtības kļuva nošķirtākas no baznīcas, racionālākas dažādos dzīves aspektos, ieskaitot mērvienības, kalendāru, iedzīvotāju slāņu savstarpējās attiecības, un nelielā mērā arī sieviešu tiesības. 1974. gadā Sabiedrības glābšanas komiteja zaudēja savu ietekmi, terors bija beidzies, politieslodzītie izlaisti un bēgļi varēja atgriezties mājās. Izpildvara tika nodota piecu cilvēku padomei jeb Direktorijai, ko izveidoja likumdevēja institūcija. 1795. gadā konservatīvās valdības pieņemtā satversme atkal pierādīja turīgāko slāņu privilēģijas, deklarēti tika arī pilsoņu pienākumi. Ilgstošā inflācija un iekšpolitiskās nesaskaņas bija novedušas pie vispārēja izmisuma.

Šajos apstākļos un ar abata Sjejesa palīdzību notika valsts apvērsums un pie varas nonāca Napoleons Bonaparts. No 1799. līdz 1804. gadam Francijas pārvalde virspusēji izskatījās visnotaļ demokrātiska, taču patiesībā vara bija Bonaparta rokās, jo likumdevējam nebija teikšanas pār likumu ierosināšanu vai apspriešanu, un padome darbojās tikai kā viņa likumu sastādītājs. 1804. gadā viņš sevi kronēja par imperatoru Napoleonu I. Viņam izdevās sakārtot taisnīgāku nodokļu sistēmu, saplānot valsts izdevumus un parādu atmaksu, kā arī ierobežot inflāciju. Bonaparts apvienoja Francijas valsti ar katoļu baznīcu, noslēdzot konkordātu ar pāvestu. Vara atkal tika centralizēta Parīzē. Veiksmīgas reformas tika ieviestas arī izglītībā un tieslietās, sastādīts apjomīgs likumu kodekss. 18. un 19. gadsimta mijā Francija karoja ar teju visām Eiropas lielvalstīm un ieņēma plašas teritorijas. Tajās tika īstenota franču revolūcija, organizēta jauna pārvaldes sistēma, kuras centrālie mērķi bija modernizācija un vienlīdzības principu ievērošana. Jaunais likumu kodekss, birokrātija, policijas un izglītības sistēma Beļģijā, Nīderlandē un vairākās vācu zemēs saglabājās visu 19. gadsimtu. Tomēr pēc smagās izgāšanās karagājienā pret Krieviju, kurā frančus uzveica bargā ziema, bija pārtraukta spožā militāro uzvaru sērija un arī citi Francijas ienaidnieki sāka cerīgi skatīties uz iespējām atriebties. 1813. gadā pārējo Eiropas lielvalstu alianse – Britānija, Prūsija, Krievija un Austrija sagrāva Francijas karaspēku, atbrīvoja ieņemtās teritorijas un Bonapartu nosūtīja trimdā. 1815. gadā Napoleons bija atgriezies Francijā un uzsācis karagājienu uz Nīderlandi, bet kaujā pie Vaterlo 18. jūnijā sabiedroto spēki viņu sakāva uz visiem laikiem. Vīnes kongresā Eiropas līderi lēma par to robežu atjaunošanu, kādas pastāvēja pirms 1789. gada, un monarhiju atjaunošanu. Pēc Vīnes kongresa izveidojusies valstu sistēma un varas līdzsvarošanās turpinājās vēl līdz 1. pasaules karam.

Viss, kas jums jāzina par karpālā kanāla sindroma operāciju

Karpālā kanāla sindroms tiek saukts par vienu no 21. gadsmita izplatītākajām saslimšanām. Pēc būtības tas ir kompresijas neiropātijas veids, kura rašanās iemesli varētu būt iedzimtība, traumas, pārpūle vai vienveidīgs dzīvesveids. Daudzi par to ir dzirdējuši, bet daudziem vienalga ir virkne ar jautājumiem. Kas tad īsti ir karpālā kanāla sindroms? Kā to ārstēt? Un kā to darīt pēc iespējas lētāk? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklējiet atbildes šajā rakstā. 

Kas ir karpālā kanāla sindroms?

Karpālā kanāla sindroma laikā plaukstas pamatnē tiek saspiests nervs. Pēc būtības karpālais kanāls atgādina tuneli, kurā atrodas cīpslas un nervs. Tie regulē plaukstas un pirkstu jutīgumu. Dažādu iemeslu dēļ šis nervs var tikt nospiests, tādā veidā tiek traucētu plaukstas un pirkstu kustība, kā arī tie var palikt sāpīgi vai mazāk jutīgi.

Kā to ārstēt?

Karpālā kanāla sindroma ārstēšanu nozīmē tikai un vienīgi ārsts. Ja jums ir aizdomas par saslimšanu (parādās diskomforts, sāpes, tirpst pirksti vai ir apgrūtinātas plaukstas un pirkstu kustības), noteikti uzreiz vēršaties pie ārsta. Latvijā piedāvā valsts apmaksātu karpālā kanāla operāciju. Ir svarīgi nekavējoties uzsākt ārstēšanu! Tikai tā var ierobežot slimības izplatīšanos. Savlaicīgi neārstēts karpālā kanāla sindroms var veicināt dažādas komplikācijas un izraisīt invaliditāti.

Parasti ārstēšanai nozīmē fizioterapiju, ārstēšanu ar medikamentiem vai saudzējošu režīmu. Taču ielaistos gadījumos visefektīvākais risinājums ir karpālā kanāla operācija. Tas ir ātrs un praktiski nesāpīgs ārstēšanas veids, kas dod visefektīvāko rezultātu. Operācija tiek veikta zem lokālās anestēzijas. Tāpēc tā nav sarežģīta, un uzreiz pec tās ir iespējams doties mājās. Pēc operācijas brūce parasti sadzīst pāris nedēļu laikā, un tad jau cilvēks var atgriezties pie savas ikdienas dzīves.

Kur labāk veikt operāciju?

Operāciju var veikt pie praktizējoša ķirurga. Reti, kurš zina, ka karpālā kanāla operāciju ir iespējams veikt valsts finansējuma ietvaros. Līdz ar to gadījumā, ja jums tika nozīmēta operācija, atrodiet labu klīniku, kurai ir līgums ar NVD un kur ir iespējams veikt finansētu operāciju. Tādā gadījumā operācijas cena nepārsniegs 40 eiro.

Mans portrets caur kultūras prizmu (2. daļa)

Kā mani ietkmēja glezniecība Latvijā 19./20.gs.? Kopumā glezniecības un mākslas tēma mani ietkmēja visvairāk, taču mīļakā bija tieši 19./20.gs. Par to esmu lasījusi ļoti daudz, jo vienu brīdi biju ļoti aizrāvusies ar glezniecību, gribēju uzsākt mācības mākslas skolā, taču tas vairs nebija iespējams, jo jau mācījos mūzikas skolā.. Viduslaiku darbi, protams, ir izcili. Taču Jāņa Staņislava Rozes, Kārļa Hūna, Jāņa Valtera, īpaši Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša ietekmēja mani visvairāk. Piekrītu tam, ka viduslaikus ar 19./20.gs. salīdzināt nevar. Taču manis nosaukto mākslinieku darbi mani pamudināja gleznot mājas apstākļos, tagad es pati stiepju un gruntēju audeklus, pati domāju kompozīcijas un šad tad, brīvākā brīdi, kaut ko uzgleznoju. Pie mākslinieku mākslas darbiem, kā teicu, vijas klāt arī materiālās kultūras parādība.

Ko manā dzīvē izmainīja mītiskā domāšana? Izmainīja to, ka tagad, pētot gleznas, lasot literatūru un skatoties filmas, es pievēršu uzmanību detaļām. Piemēram, viduslaiku gleznās, tur ir tik daudz detaļu, tik daudz personu, un katrs no tiem kaut ko nozīmē. Mākslā arī ir novirziens veltīts mitoloģijai – simbolisms. Un zinot, kāpēc tieši šis vai tas tēls ir iekļauts gleznā, ir vieglāk saprast gleznas ideju, zemtekstu. Līdz ar to, pētīt un uzzināt gribas vēl vairāk.

Pateicoties tam, ko esmu iemācījusies kulturoloģijā, es atradu savu brīvā laika nodarbi. Iemīlēju latviešu literatūru, un kopumā sāku lasīt latviešu literatūras grāmatas, ko agrāk nedarīju, vai darīju ļoti reti. Kulturoloģija ir priekšmets, kas raisa jaunas pārdomas, spēj ieinteresēt pavisam jaunā nozarē, kura, varbūt, kādreiz bija šķitusi ļoti garlaicīga un neinteresanta.

Mans portrets caur kultūras prizmu (1. daļa)

Vispirms gribu minēt, ka kulturoloģija kā priekšmets, kuru mācījos divus gadus, atvēra man jaunu pasauli. Esmu vienmēr bijusi ieinteresēta antīkajā kultūrā, māksliniekos (no viduslaikiem līdz pat mūsdienām). Mācīšanās un izzināšanas process bija ļoti aizraujošs! Ko es uzzināju šo gadu laikā? Es izskatīšu trīs argumentus iztirzājumā: 1. Kā uz mani attiecas kultūras parādības (garīga kultūra, materiālā kultūra un kultūras institūcijas); 2. Kā mani ietekmēja glezniecība Latvijā 19./20.gs. mijā. 3. Ko manā dzīvē izmainīja mītiskā domāšana.

Kā uz mani attiecas kultūras parādības? Ejot atkal caur un cauri šai tēmai es atsaucu atmiņā to, kā mācījos un lasīju pirmo reizi. Atsaucu atmiņā savas toreizējās pārdomas. Piemēram garīgā kultūra nav, kā iesākumā šķita, ka tās ir tikai par rituāliem un Dievu. Tā ir par mūsu, cilvēku, uzskatiem, idejām, nostāstiem, tradīcijām. Pēc šīs tēmas es izlasīju vairākas nostāstu gāmatas par Kurzemes mežiem un vilkačiem, izlasīju vairākas latviešu lugas un noveles (tādas kā „Raudupiete”, „Vilkaču mantiniece”, „Salna pavasarī”, Anšlava Eglīša grāmatu „Vai te var dabūt alu?” u.c.), tagad tie ir vieni no maniem mīļākajiem žanriem. Jo iepriekš nekad nebiju interesējusies par latviešu literatūru. Materiālā kultūra man vijas kopā ar glezniecību. Kultūras institūcijas, kā ar latviešu literatūru, tā arī ar latviešu filmām, dažas pārskatīju ar pavisam jaunu skatījumu un pārdomām, dažas skatījos no jauna („Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, „Salna pavasarī”, vēl salīdzinoši jauns seriāls „Sarkanais mežš” un jaunās filmas „Dvēseļu putenis” un „Piļsāta pi upis” u.c.). Nopietnāk sāku uztvert arī teātra izrādes, kā arī vairākas biju apmeklējusi 2019.gadā. Pēc šīs tēmas latviešu literatūru, filmas un teātrus sāku uztvert nopietnāk, sāku tajās vairāk iedziļināties, analizēt un veikt pārdomas, savelkot paralēles.

Kā māju nodrošināt siltu un komfortablu dzīvošanai

Kas ir apkures sistēma? Apkures sistēma ir sistēma, kas pievada siltumu mājai, tostarp nodrošina mājokļa mikroklimatu un nosaka mājas vides kvalitāti. Katra māja izmanto dažādus apkures sistēmas tipus, kā arī izmanto tos dažādi.

Manā mājā tiek izmantota centralizētā apkures sistēma kā daudzdzīvokļu mājās un dažreiz individuālā apkures sistēma. Centralizēto apkuri mēs izmantojam tad, kad āras gaisa temperatūra ir mazāka vai vienāda ar 14 grādiem pēc Celsija, bet neizmantojam, ja āras gaisa temperatūra ir lielāka par 14 grādiem pēc Celsija. Ja skatās pēc gadalaikiem, tad centralizēto apkures sistēmu mēs izmantojam no rudens sākuma līdz pavasara vidum.


Mūsu ģimene izmanto individuālo apkures sistēmu, ja mums nepietiek siltuma, kuru pievada centralizētā apkures sistēma. Kā individuālo apkures sistēmu, mēs izmantojam elektrisko sildītāju jeb termoventilatoru. Termoventilators sasilda gaisu, tam strauji izplūstot caur sakarsētām metāla spirālēm. Ierīces sildelementam darbojoties, tiek sausināts gaiss, kā ari sadedzināti un pa istabu izdzenāti putekļi.Kā darbojas centralizētā apkures sistēma? Sāksim ar to, ka mūsu mājas siltuma nesējs ir „Jūrmalas siltums”, kas pievada siltumu daudzām ēkām Jūrmalā.

Viss sākas ar to, ka „Jūrmalas siltums” katlā uzvāra ūdeni jeb notiek siltuma ražošana. Saražotā siltumenerģija tiek pārvadīta līdz ēkām pa siltumtrasēm. Šo siltumenerģijas ceļa posmu līdz ēkai sauc par siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu. Ēkā ir izvietots siltummezgls, kas uzskaita pievadīto siltumenerģiju, kas tālāk tiek novadīta ēkas apkures sistēmā un karstā ūdens uzsildīšanai. Tālāk siltumenerģijas ceļš ēkā sadalās. Siltumenerģija cirkulē radiatoru sistēmā un nodrošina ēkās apkuri. Ar siltumenerģijas palīdzību tiek uzsildīts ēkai pievadītais aukstais ūdens, lai no krāna varētu tecēt karstais ūdens. Karstais ūdens ēkas iekšējā sistēmā nepārtraukti atdziest, bet, lai nodrošinātu cilvēka komfortu un atverot krānu, ūdens tomēr būtu karsts, notiek nepārtraukta karstā ūdens cirkulācija sistēmā un šī ūdens sildīšana. Siltumapgādes sistēmu uztur siltumapgādes komersants, bet apsaimniekotājs uztur ēkas iekšējās sistēmas, tostarp ēkas jumtu.

Piemēram, ja ēkai nepieciešams jumta remonts, tas sakontaktēsies ar uzņēmumu, kas var palīdzēt, un novērsīs konkrēto problēmu.

Kā man izdodas saglabāt veselīgas attiecība darbā?

Vislabākās attiecības man ir ar pozitīvi ielādētiem cilvēkiem, ir tādi kolēģi, kuri, kā saulīte staro, neskatoties uz laika apstākļiem, nogurumu, problēmām darbā vai personīgajā dzīvē. Viņi ir enerģijas pārpilni – vienmēr atbalstīs grūta brīdi, iedos padomu, palīdzēs izpildīt darbu. Es arī centos būt tādai. Ja kādam ir vajadzīga mana palīdzība es arī skrienu palīgā un centos palīdzēt kolēģim ar viņu grūtībām.

Mūsu uzņēmumā, grāmatvedības nodaļā katrs pirmdienas rīts sākas ar kafijas pauzi, sanākot visām kolektīvām kopā, kur stāstām viens otrām kas labs vai jautrs mums ir noticis pa brīvdienām. To izdomāja mūsu galvenais grāmatvedis, un, manuprāt, tas ir labs veids, ka veidot kolektīvā pozitīvu un vienotu garu. Darbinieki dalās savos priekos, pozitīvas emocijās, un ar to kļūst viens otram tuvāki, kas galu galā ir atslēga tam, kāpēc mūsu grāmatvedības pakalpojumi ir tik kvalitatīvi.

Atzīmējam kopā svētkus: Ziemassvētkos rotājam egli un zem tas liekām dāvanas ar novēlējumu, Lieldienās sitamies ar olām, 8 martā- dāvinām puķes, atzīmējam arī bērnu piedzimšanu vai dienas, kuras ir mums personīgi svarīgas- gada bilances nodošanu, audita pārbaudes vai zvērinātos revidentus pārbaudes pabeigšanu.

Kā arī mūsu kolektīvā tradīcija ir apsveikt visus dzimšanas dienā. Mēs parasti savācam naudiņu, pērkam dāvaniņu un ziedus, un ejām pie jubilāra uz tējas pauzi. Tad visi izsaka savus novēlējumus, un jubilāram jāpastāsta ko viņš ir sasniedzis šajā gadā un ko gribētu sasniegt nākamajā. Darbā,  personīgajā dzīvē, vai kur aizbraukt atpūsties, vai mācīties.

Saskarsmei mūsu kolektīvā ir ļoti lielā nozīmē, jo darbā mēs pavadām 8-10 stundās, un tieši šeit realizējas pamatfunkcija – mūsu sociālo vajadzību apmierināšana. Šī funkcija realizējas caur virkni šaurāku funkciju. Regulatīvā funkcija- saskarsmes procesā realizējas partneru savstarpējā iedarbība, ietekme. Izziņas funkcija – kur cilvēki kontaktējoties iegūst nepieciešamās zināšanas par sevi, vienam par otru, uzdevuma risināšanai, pieredzi, prasmi. Sociālās kontroles funkcija – saskarsme nereti realizējas kā pozitīvu – uzslavu, vai negatīvu – kritiku, sankciju komplekss attiecībā pret kolēģiem, lai koriģētu viņa uzvedību. Socializācijas funkcija – saskarsmē ar cilvēkiem mēs kļūstam par personībām, iegūstam kontaktēšanās pieredzi, iemācāmies klausīties, un runāt, uzvesties. Ekspresīvā funkcija – izteikt savas attieksmes pret notiekošu, faktiem. Un tā no dienas uz dienu mēs dzīvojam, kontaktējamies, attīstāmies, augām kā personības un kā kvalitatīvi darbinieki.

Vērtība – ģimene

Visbeidzot arī ģimene. Ģimene ir pati svarīgākā vērtība manā uzskatā un dzīvē. Manā ģimenē valda patiesa mīlestība, rūpes vienam par otru, atbalsts, kādu neviens cits cilvēks nevarētu sniegt. Es vienmēr zināšu un apzinos, ka pie ģimenes es varu vērsties ar jebkāda veida jautājumu un man vienmēr tiks sniegta atbilde, kas man ir jāņem kā pirmā, jo zināšu, ka tā ir vislabākā, patiesākā un tāda, kas nākusi no sirds. Kā nekā ģimene ir tā, kas man vienmēr vēlēs pašu labāko un pateiks to, ko, iespējams, citi cilvēki noklusēs. Ģimene ir tā, kas man atnes vislielāko laimi. Tā ir kā maza laimes pasaulīte lielajā. Katrā ģimenē ir sava veida grūtības, pārdzīvojumi, kuriem jāiet cauri un jātiek pāri, taču visas savas dzīves laikā es esmu nonākusi pie tā, ka, lai arī kam būtu jāiet cauri, man ģimene nesīs vislielāko prieku, laimi un atbalstu. Un, lai arī cik es kādreiz būtu sadusmojusies par lietām, kuras neesmu dabūjusi, par sīkumiem, no kuriem uzpūšu ziloni, vienmēr kopšu šo vērtību, ko sauc par ģimeni. Man tāda ir tikai viena, pati labākā un mīļākā pasaulē.

Par savu vērtību pasauli varētu izteikties vēl daudz un dikti, taču galvenais, ko vēlos teikt ir tas, ka vērtības ir patiesas lietas, kuras tu kop, rūpējies un saņem to pašu pretī. Un tā nav manta, kuru tev katru gadu atnes Ziemassvētku vecītis, jo tās ir lietas, kuras parasti tiek noliktas malā pēc mēneša, gada, tas nav svarīgi. Patiesas vērtības ir tās, par kurām tu rūpējies visu laiku un tās, kuras ir ar tevi visu laiku. Katram dzīvē būtu jāpārdomā un jāizvērtē sava vērtību pasaule un jāizvērtē savas dzīves jēga, jo uzskatu, ka tikai tā var dzīvē doties uz priekšu un augt.

Sižets grāmatā “Mirdzums”

Džeks Toranss rudens beigās dabūja ziemas uzrauga darbu vienā no prestižākām viesnīcām Amerikā – «Overlook». Viņš ar savu ģimeni – piecgadīgo dēlu Deniju un sievu Vendiju – pārvācās dzīvot uz viesnīcu un apkopēt to līdz maijam. Džeks ir bijušais alkoholiķis, kurš zaudēja skolotāja darbu par sava skolēna Džordža Hetfilda piekaušanu, par to, ka viņš pārdūra Džeka mašīnas riepas. Uzrauga darbs, kuru Džekam piedāvāja viņa labs draugs un viens no viesnīcas akcionāriem Als Šoklijs, ir Džeka pēdējā iespēja nopelnīt naudu, kā arī laiks visu pārdomāt un pabeigt savu lugu.

Denijs ir ļoti neparasts bērns. Viņš «mirdz» – var redzēt situācijas, kuras jau ir notikušas un kuras vēl notiks, kā arī prot lasīt citu cilvēku domas. Viņš redzēja, ka viesnīcā tuvākā laikā notiks kaut kas ļoti slikts, taču nezināja, kas tieši.

Ģimenei iebraucot viesnīcā, Denijs satikās ar pavāru Diku Holoranu, kurš pamanīja Denija «mirdzumu», jo viņam pašam piemīta tādas spējas. Diks stāstīja, ka viesnīca ir ļoti bīstama vieta. «Overlook» notika ļoti daudz briesmīgo notikumu, un visu ēku apdzīvo rēgi, kuri var nodarīt pāri «mirdzošiem» cilvēkiem. Pavārs lūdz Deniju, lai nelaimes gadījumā bērns telepātiski izsauktu viņu.

Toransu ģimene dzīvoja viesnīcā diezgan mierīgi līdz brīdim, kad sāka notikt paranormālās lietas – lifts, kas brauc pats uz augšu, uz leju; dzīvnieku formā topiārijs sāk it kā kustēties un uzbrukt virsu (to redzēja tikai Denijs); lapsenes, kuras parādās no tukšā pūžņa Denija istabā un iedzeļ viņam. Toransu ģimene veda Deniju pie ārsta tuvākajā pilsētiņā – Saidvinderā. Kaut arī fiziski ar Deniju viss bija labi, ārsts paziņoja Džekam un Vendijai par Denija telepātiskajām spējām.

Vienu dienu sēžot viesnīcas pagrabā un regulējot apkures katlu (tas bija Džeka galvenais pienākums – uzturēt katlu optimālā spiedienā, lai viesnīca neuzsprāgtu), Džeks atrada albumu ar izgriezumiem no avīzēm par viesnīcu «Overlook» un sāka to pētīt. Viņš uzzināja, ka viesnīca ilgu laiku piederēja miljardierim Horāsam Derventam un viņam tuviem cilvēkiem. Džeks noskaidroja, ka viesnīcā tika nogalināti daudzi cilvēki no kriminālās pasaules, kā arī paši viesnīcas īpašnieki bija korumpēti cilvēki.

Lūpu palielināšanas vēsture

Lūpu palielināšana ir mūsdienīga procedūra, kas šobrīd pasaulē varētu pat tikt uzskatīta par populārāko kosmētisko injekciju pasaulē. Taču tā nav bijis vienmēr. Laika gaitā mode uz dažādām lūpu formām bija pavisam dažāda. Kā vairāku gadsimtu laikā mainījās uzskati par skaistām lūpām un lūpu plielināšanu, varat atrast šajā bloga rakstā.

Senajā Grieķijā par lūpu skaistuma etalonu tika uzskatīta maza mute ar pilnīgām lūpām. Augšējai lūpai pēc savas formas bija jāatgādina nelielu pusaplīti. Aptuveni tajā pašā laikā Senajā Ēģiptē modē bija ļoti tumšas lūpas. Lai panāktu tumšu lūpu efektu, sievietes nereti upurēja savu veselību, jo tā laika lūpu krāsās bija tādi indīgi piemaisījumi kā broms vai dzelzs oksīds. Lūpu krāsu sastāvā ietilpa arī zivju zvīņas. Tādā veidā piešķirot lūpu krāsai papildus spīdumu. Citas tautas lūpu krāsām mēdza pievienot samalti ķieģeli, bietes vai dažādas ogas. Tas padarīja lūpu krāsu sārtu un krāsainu.

Viduslaikos pilnīgas lūpas galīgi nebija modē. Skaistas lūpas skaitījās plānas un cieši saspiestas lūpas. Lūpām bija jāatgādina gandrīz neredzamu šauru līniju. Tā laika aristokrātiskais bālums attiecās arī uz lūpām. Tās nedrīkstēja būt spilgtas un sārtas. Daudzos vēstures avotos minēts, ka sārtas lūpas bija tikai raganām, un tās, savukārt, tika dedzinātas uz sārta.

Renesanses laiku var uzskatīt arī par lūpu krāsas atmodas laiku. Ludviga XVI galmā lūpu krāsas lietoja ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Tie mēdza piekrāsot lūpas, lai to kontūra nepazūd aiz bārdas un ūsu matiem.

20. – 40. gados populāras bija mazas un pilnīgas lūpas. Tās nekrāsoja līdz galam, bet akcentēja pašu lūpu vidusdaļu. Tādā veidā tika radīts mazu, bet “pufīgu” lūpu efekts.

50. – 70. gados jau radās tādi lūpu skaistuma standarti, pie kuriem mēs esam pieraduši šobrīd. Pateicoties Merilinai Monto populāras kļuva pilnīgas un apjomīgas lūpas un spilgti sarkana lūpu krāsa. Tā tas turpinās līdz 90. gadiem.

90. gados modē ienāk krāsas. Un tas ir attiecināms arī uz lūpu krāsām. Tās paliek spilgtas un krāsainas. Violetas, rozā un pat oranžas!

2000. gadi. Šajos gados īpaši populāras kļūst dabīgās lūpas. Taču to var teikt tikai par krāsu dažādību, jo kodē joprojām ir apjomīgas lūpas, bet “nude” toņos. Tieši šajā laika posmā tik populāra kļūst lūpu palielināšana.

2020. gadā lūpu palielināšana joprojām ir populārākā kosmētiskā procedūra pasaulē. Taču pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un dažādiem materiāliem, šobrīd tā ir maksimāli droša un efektīva. Jebkura sieviete var tikt pie pufīgām lūpām pāris mīnušu laikā. Un tas ir lieliski!