Kā mani ietkmēja glezniecība Latvijā 19./20.gs.? Kopumā glezniecības un mākslas tēma mani ietkmēja visvairāk, taču mīļakā bija tieši 19./20.gs. Par to esmu lasījusi ļoti daudz, jo vienu brīdi biju ļoti aizrāvusies ar glezniecību, gribēju uzsākt mācības mākslas skolā, taču tas vairs nebija iespējams, jo jau mācījos mūzikas skolā.. Viduslaiku darbi, protams, ir izcili. Taču Jāņa Staņislava Rozes, Kārļa Hūna, Jāņa Valtera, īpaši Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša ietekmēja mani visvairāk. Piekrītu tam, ka viduslaikus ar 19./20.gs. salīdzināt nevar. Taču manis nosaukto mākslinieku darbi mani pamudināja gleznot mājas apstākļos, tagad es pati stiepju un gruntēju audeklus, pati domāju kompozīcijas un šad tad, brīvākā brīdi, kaut ko uzgleznoju. Pie mākslinieku mākslas darbiem, kā teicu, vijas klāt arī materiālās kultūras parādība.
Ko manā dzīvē izmainīja mītiskā domāšana? Izmainīja to, ka tagad, pētot gleznas, lasot literatūru un skatoties filmas, es pievēršu uzmanību detaļām. Piemēram, viduslaiku gleznās, tur ir tik daudz detaļu, tik daudz personu, un katrs no tiem kaut ko nozīmē. Mākslā arī ir novirziens veltīts mitoloģijai – simbolisms. Un zinot, kāpēc tieši šis vai tas tēls ir iekļauts gleznā, ir vieglāk saprast gleznas ideju, zemtekstu. Līdz ar to, pētīt un uzzināt gribas vēl vairāk.
Pateicoties tam, ko esmu iemācījusies kulturoloģijā, es atradu savu brīvā laika nodarbi. Iemīlēju latviešu literatūru, un kopumā sāku lasīt latviešu literatūras grāmatas, ko agrāk nedarīju, vai darīju ļoti reti. Kulturoloģija ir priekšmets, kas raisa jaunas pārdomas, spēj ieinteresēt pavisam jaunā nozarē, kura, varbūt, kādreiz bija šķitusi ļoti garlaicīga un neinteresanta.