Category: Veselība

Karpālā kanāla iekaisums ir izplatīta saslimšana, ar ko biežāk sastopas vidēja un vecāka gada gājuma cilvēki. Tas ir stāvoklis, kas saistīts ar roku sāpēm, tirpšanu un nespēju kontrolēt roku muskuļus. Dažiem cilvēkiem ar šo sindromu var būt nepieciešams uzsākt ārstēšanu, un viens no efektīvākajiem ārstēšanas veidiem ir plastiskā ķirurģija.

Kas ir karpālā kanāla sindroms?

Karpālā kanāla sindroms ir visbiežāk sastopamā kompresijas neiropātija – klīnisks stāvoklis, ko izraisa vidējā nerva iestrēgšana vietā, kur tas iziet zem plaukstas šķērseniskās karpālās saites. Sāpes bieži izpaužas ne tikai plaukstā, bet tās var izstarot arī pa visu roku, izteiktāk naktīs.

Kā notiek karpālā kanāla sindroma plastiskā ķirurģija?

Karpālā kanāla sindroma plastiskā ķirurģija tiek veikta ar mērķi atbrīvot un samazināt spiedienu uz karpālā kanāla nervu. Ārsts veic nelielu griezumu pie plaukstas un ar mikroķirurģisku tehniku atbrīvo spiedienu no karpālā kanāla, kas atvieglo nervu funkcionēšanu. Šī ķirurģiskā procedūra tiek veikta, izmantojot vietējo anestēziju un bieži vien tiek veikta ambulatori, kas nozīmē, ka pacients var atgriezties mājās tajā pašā dienā.

Konservatīva terapija

Parasti ārstēšana sākas ar konservatīvām metodēm. Šīs ietver ikdienas paradumu maiņu, roku atpūtu, elastīgo stiepšanu, ergoterapiju, roku ortozes izmantošanu un sāpju mazinošu medikamentu, piemēram, pretiekaisuma līdzekļu izrakstīšanu.

Priekšrocības un riski

Plastiskā ķirurģija var būt ļoti efektīva karpālā kanāla sindroma ārstēšanā, un daudzi pacienti ziņo par sāpju mazināšanos un roku funkcijas atjaunošanos pēc šīs procedūras. Tomēr ir svarīgi saprast, ka ir pāris iespējamie riski, piemēram, infekcijas, sāpju atkārtošanās vai jutības zudums operētajā rajonā.

Atveseļošanās un rehabilitācija

Pacientiem, kuriem veikta plastiskā ķirurģija karpālajam kanālam, būs nepieciešams īss atveseļošanās periods, lai ķermenis pilnībā atgūtos no operācijas. Ārsti parasti iesaka fizioterapiju un vingrošanu, lai palīdzētu atjaunot rokas funkciju un stiprinātu muskuļus.

Pirms ķirurģijas izvēles būtu jākonsultējas ar ārstu, lai noskaidrotu vislabāko ārstēšanas plānu un apspriestu iespējamos riskus un priekšrocības. Karpālā kanāla sindroma ārstēšana “Ādažu privātslimnīcā” ir efektīva un uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, atbrīvojot no sāpēm un tirpšanas rokā.

Cilvēka plaukstas pamatnē ir anatomiska struktūra – karpālais kanāls un tam cauri iet nervus medianus (vidusnervs)  Karpālā kanāla sindroms ir visbiežākā kompresijas radītā neiropātija. Problēma sākas tad, kad kādas infekcijas vai tūskas ietekmē, cīpslu vai muskuļu saistaudu izmēri palielinās un nospiež nervu. Lielākajai daļai pacientu laika gaitā sāpes un saslimšana kļūst arvien smagāka, tāpēc ir svarīgi to laicīgi diagnosticēt un veikt pilnvērtīgu ārstēšanu.

Karpālais kanāls aizsargā nervus un cīpslas. Vidusnervs ir viens no galvenajiem rokas nerviem, jo tas kontrolē muskuļus, nodrošina jušanu vidējā, rādītāja un zeltneša pirkstā.

Biežākie sindroma cēloņi

Sākumā simptomus var mazināt, neveicot noteiktas darbības vai nēsājot speciālus apsējus, tomēr, ja sāpes ilgstoši nepāriet, lai novērstu neatgriezeniskus bojājumus, ir jāveic operācija. Karpālā kanāla sindroma attīstību veicina pārāk liela locītavu pārslodze, traumas, iedzimtība, mežģījumi, hormonālas slimības. Spiediens rokā izraisa tirpšanu, sāpes, nejūtīgumu un vājuma sajūtu.

Slimības izpausmes

Visbiežāk karpālā kanāla sindroms izpaužas ar pirkstu un rokas tirpšanu, sāpēm, ir ierobežotas roku kustības, pietūkuši pirksti, nespēka sajūta, kuras rezultātā nav iespējams veikt dažādus ikdienas darbus. Sāpes un tirpšana var virzīties no apakšdelma līdz pat plecam. Sāpju izraisīts vājums un neveiklība, ilgstošs un regulārs vienveidīgu kustību darbs.

Slimības ārstēšana ir daudzveidīga. Plaukstas ortozi izmanto pa nakti, lai guļot tā netiktu saliekta un atbrīvotos spiediens. Vieglos gadījumos var izmatot medikamentozu terapiju, bet šis nav ilgtermiņa risinājums, jo ar laiku simptomi atgriežas. Mūsdienās operācija ir izdevīgākais veids, jo pārgriežot karpālo saiti nervs tiek atbrīvots no spiediena. Aptuveni mēnesi jāievēro mierīgs dzīves režīms, lai roka varētu sadzīt un darbspēju atjaunošanās sāktos ātrāk.

Pētījumi liecina, ka sievietes un cilvēki gados biežāk saskaras ar šo slimību. Vairogdziedzera problēmas, cukura diabēts un reimatoīdais artrīts ir dažas no saslimšanām, kas palielina risku iegūt karpālā kanāla sindromu, kā arī šiem slimniekiem dzīšanas process pēc operācijas ir ilgāks.

“Ādažu privātslimnīcas” ķirurgi ir veikušu ļoti daudz karpālā kanāla sindroma operācijas, lai pacienti atgūtu pilnvērtīgu dzīvi bez sāpēm. Ķirurgi izvērtē, kura ārstēšanas metode būs piemērota katram pacientam individuāli, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu.

Jau no pašas agras bērnības mēs iemācamies rūpēties par savu smaidu. Mēs vismaz divas reizes gadā apmeklējam zobārstu un higiēnistu, divas reizes dienā tīram un diegojam zobus, kā arī izmantojam papildus līdzekļus mutes dobuma veselībai. Taču dzīvē mēdz gadīties visādi un dažādu iemeslu dēļ gadās nozaudēt dabīgo zobu. Tādās situācijās labākais risinājums būtu zobu implantu ievietošana. Kas īsti ir zobu implanti un vai tiešām tie izskatās dabiski?

Kas ir zobu implanti?

Zobu implants ir mākslīgs zoba saknes aizvietotājs. Vienkāršāk sakot, tā ir kā skrūvīte, kas turas žokļa kaulā un uz kuras vēlāk ir iespējams novietot mākslīgu zoba aizstājēju. Materiāls, no kura tiek ražoti zobu implanti ir saderīgs ar cilvēka audiem. Tas nozīmē, ka laika gaitā tas ieaug žokļa kaulā un cilvēka organisms šo implantu “uzskata par savējo”. Tieši šī iemesla dēļ implants netiek atgrūsts, nesākas iekaisuma vai alerģiskas reakcijas.

Kā ievieto implantu?

Pirms pašas operācijas ārsts parasti veic detalizētu mutes dobuma apskati un 3D rentgenu. Implantu zem vietējās narkozes ievieto žokļa kaulā. Kauls tiek atsegts un implants tiek ieskrūvēts. Virsū implantam tiek novietots “pagaidu zobs”. Kad implants ir pilnībā ieaudzis kaulā, pacients atnāk uz atkarotu vizīti un tad jau virsū implantam tiek ievietota īstā zobu protēze.

Kāds ir procedūras rezultāts?

Protēze, kas tiek novietota virsū implantam izskatās maksimāli dabiski. Cilvēki no malas nekad nepateiktu, ka šis zobs nav īsts. Implantus nav grūti kopt un vienkārši jāievēro tie paši higiēnas pasākumi, kas ar dabīgie zobiem. Pie pareizas kopšanas implanti neizraisa nekādu diskomfortu un var kalpot pat gadu desmitiem!

Karpālā kanāla sindroms tiek saukts par vienu no 21. gadsmita izplatītākajām saslimšanām. Pēc būtības tas ir kompresijas neiropātijas veids, kura rašanās iemesli varētu būt iedzimtība, traumas, pārpūle vai vienveidīgs dzīvesveids. Daudzi par to ir dzirdējuši, bet daudziem vienalga ir virkne ar jautājumiem. Kas tad īsti ir karpālā kanāla sindroms? Kā to ārstēt? Un kā to darīt pēc iespējas lētāk? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklējiet atbildes šajā rakstā. 

Kas ir karpālā kanāla sindroms?

Karpālā kanāla sindroma laikā plaukstas pamatnē tiek saspiests nervs. Pēc būtības karpālais kanāls atgādina tuneli, kurā atrodas cīpslas un nervs. Tie regulē plaukstas un pirkstu jutīgumu. Dažādu iemeslu dēļ šis nervs var tikt nospiests, tādā veidā tiek traucētu plaukstas un pirkstu kustība, kā arī tie var palikt sāpīgi vai mazāk jutīgi.

Kā to ārstēt?

Karpālā kanāla sindroma ārstēšanu nozīmē tikai un vienīgi ārsts. Ja jums ir aizdomas par saslimšanu (parādās diskomforts, sāpes, tirpst pirksti vai ir apgrūtinātas plaukstas un pirkstu kustības), noteikti uzreiz vēršaties pie ārsta. Latvijā piedāvā valsts apmaksātu karpālā kanāla operāciju. Ir svarīgi nekavējoties uzsākt ārstēšanu! Tikai tā var ierobežot slimības izplatīšanos. Savlaicīgi neārstēts karpālā kanāla sindroms var veicināt dažādas komplikācijas un izraisīt invaliditāti.

Parasti ārstēšanai nozīmē fizioterapiju, ārstēšanu ar medikamentiem vai saudzējošu režīmu. Taču ielaistos gadījumos visefektīvākais risinājums ir karpālā kanāla operācija. Tas ir ātrs un praktiski nesāpīgs ārstēšanas veids, kas dod visefektīvāko rezultātu. Operācija tiek veikta zem lokālās anestēzijas. Tāpēc tā nav sarežģīta, un uzreiz pec tās ir iespējams doties mājās. Pēc operācijas brūce parasti sadzīst pāris nedēļu laikā, un tad jau cilvēks var atgriezties pie savas ikdienas dzīves.

Kur labāk veikt operāciju?

Operāciju var veikt pie praktizējoša ķirurga. Reti, kurš zina, ka karpālā kanāla operāciju ir iespējams veikt valsts finansējuma ietvaros. Līdz ar to gadījumā, ja jums tika nozīmēta operācija, atrodiet labu klīniku, kurai ir līgums ar NVD un kur ir iespējams veikt finansētu operāciju. Tādā gadījumā operācijas cena nepārsniegs 40 eiro.

Kā mani ietkmēja glezniecība Latvijā 19./20.gs.? Kopumā glezniecības un mākslas tēma mani ietkmēja visvairāk, taču mīļakā bija tieši 19./20.gs. Par to esmu lasījusi ļoti daudz, jo vienu brīdi biju ļoti aizrāvusies ar glezniecību, gribēju uzsākt mācības mākslas skolā, taču tas vairs nebija iespējams, jo jau mācījos mūzikas skolā.. Viduslaiku darbi, protams, ir izcili. Taču Jāņa Staņislava Rozes, Kārļa Hūna, Jāņa Valtera, īpaši Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša ietekmēja mani visvairāk. Piekrītu tam, ka viduslaikus ar 19./20.gs. salīdzināt nevar. Taču manis nosaukto mākslinieku darbi mani pamudināja gleznot mājas apstākļos, tagad es pati stiepju un gruntēju audeklus, pati domāju kompozīcijas un šad tad, brīvākā brīdi, kaut ko uzgleznoju. Pie mākslinieku mākslas darbiem, kā teicu, vijas klāt arī materiālās kultūras parādība.

Ko manā dzīvē izmainīja mītiskā domāšana? Izmainīja to, ka tagad, pētot gleznas, lasot literatūru un skatoties filmas, es pievēršu uzmanību detaļām. Piemēram, viduslaiku gleznās, tur ir tik daudz detaļu, tik daudz personu, un katrs no tiem kaut ko nozīmē. Mākslā arī ir novirziens veltīts mitoloģijai – simbolisms. Un zinot, kāpēc tieši šis vai tas tēls ir iekļauts gleznā, ir vieglāk saprast gleznas ideju, zemtekstu. Līdz ar to, pētīt un uzzināt gribas vēl vairāk.

Pateicoties tam, ko esmu iemācījusies kulturoloģijā, es atradu savu brīvā laika nodarbi. Iemīlēju latviešu literatūru, un kopumā sāku lasīt latviešu literatūras grāmatas, ko agrāk nedarīju, vai darīju ļoti reti. Kulturoloģija ir priekšmets, kas raisa jaunas pārdomas, spēj ieinteresēt pavisam jaunā nozarē, kura, varbūt, kādreiz bija šķitusi ļoti garlaicīga un neinteresanta.

Vispirms gribu minēt, ka kulturoloģija kā priekšmets, kuru mācījos divus gadus, atvēra man jaunu pasauli. Esmu vienmēr bijusi ieinteresēta antīkajā kultūrā, māksliniekos (no viduslaikiem līdz pat mūsdienām). Mācīšanās un izzināšanas process bija ļoti aizraujošs! Ko es uzzināju šo gadu laikā? Es izskatīšu trīs argumentus iztirzājumā: 1. Kā uz mani attiecas kultūras parādības (garīga kultūra, materiālā kultūra un kultūras institūcijas); 2. Kā mani ietekmēja glezniecība Latvijā 19./20.gs. mijā. 3. Ko manā dzīvē izmainīja mītiskā domāšana.

Kā uz mani attiecas kultūras parādības? Ejot atkal caur un cauri šai tēmai es atsaucu atmiņā to, kā mācījos un lasīju pirmo reizi. Atsaucu atmiņā savas toreizējās pārdomas. Piemēram garīgā kultūra nav, kā iesākumā šķita, ka tās ir tikai par rituāliem un Dievu. Tā ir par mūsu, cilvēku, uzskatiem, idejām, nostāstiem, tradīcijām. Pēc šīs tēmas es izlasīju vairākas nostāstu gāmatas par Kurzemes mežiem un vilkačiem, izlasīju vairākas latviešu lugas un noveles (tādas kā „Raudupiete”, „Vilkaču mantiniece”, „Salna pavasarī”, Anšlava Eglīša grāmatu „Vai te var dabūt alu?” u.c.), tagad tie ir vieni no maniem mīļākajiem žanriem. Jo iepriekš nekad nebiju interesējusies par latviešu literatūru. Materiālā kultūra man vijas kopā ar glezniecību. Kultūras institūcijas, kā ar latviešu literatūru, tā arī ar latviešu filmām, dažas pārskatīju ar pavisam jaunu skatījumu un pārdomām, dažas skatījos no jauna („Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, „Salna pavasarī”, vēl salīdzinoši jauns seriāls „Sarkanais mežš” un jaunās filmas „Dvēseļu putenis” un „Piļsāta pi upis” u.c.). Nopietnāk sāku uztvert arī teātra izrādes, kā arī vairākas biju apmeklējusi 2019.gadā. Pēc šīs tēmas latviešu literatūru, filmas un teātrus sāku uztvert nopietnāk, sāku tajās vairāk iedziļināties, analizēt un veikt pārdomas, savelkot paralēles.