Zemākās kārtas katoļi jeb plebeji brokastīs ēd ap 11:00 un spēj atļauties tikai maizi- sausu, izmērcētu ūdenī vai vīnā. Dažkārt uz maizes viņi uzliek olīvas, rozīnes vai sieru. Atsevišķos gadījumos viņi ēd salātus, augļus, riekstus un aukstu gaļu. Kopumā plebeju brokastis skaitās auksta barība, kas palikusi pāri no iepriekšējā vakara. Patricieši jeb aristokrāti, ceļoties ar rītausmu dodas baudīt pilnvērtīgas brokastis ar svaigu gaļu, zivīm, augļiem, dārzeņiem un medu.
Ieskats vēsturē pateicoties konditorejai “Kūkas Gardas”, kas piedāvā dažādas tortes uz pasūtījuma.
Pēc brokastīm vergi novāc galdu un notīra saimniekiem pirkstus. Kad pienāk pusdienlaiks plebeji pārtiek no tā, ko spēj atļauties, vairākuma gadījumos tās ir auzu pārslas ar augļiem, taču svētku dienās viņi uz galda liek svaigu gaļu, zivis un vīnu. Atšķirībā no plebejiem, aristokrātu brokastis ir daudz sarežģītākas- vīriešiem ir ļoti pieklājīgas pusdienas, bet sievietes un bērni pusdieno atsevišķi no viņiem. Gan vīrieši, gan sievietes pusdienās patērē daudz vīna. Vīrieša pusdienas ieilgst vairākas stundas, jo kā mums sievietēm tas labi zināms, ne reti vien viņus izklaidē dejotājas vai arī viņi vienkārši spēlē spēles un dzied ( kaut gan esmu dzirdējusi, ka viņi mēdz šīs izpriecas savienot).
Pirms apsēšanās pie galda ir svarīgi klusām ieņemt savas vietas, sievietei un bērniem ir jāsēž uz krēsliem, bet vīram ir jāapsēžas uz gultas ( tas neattiecas uz aristokrātu pusdienām, kad ģimene mielojas atsevišķi). Neatkarīgi no tā vai maltītes laikā būs nepieciešamība pēc karotēm, tām vienmēr jābūt galdā.
Kā jau tas ir daudzkārt pierādīts, mums ir ļoti svarīgs telpas- triclinio- iekārtojums, kurā mēs brokastojam un pusdienojam. Triclinio ir svarīgākā telpa mūsu mājās, tādēļ jo vairāk tur ir rotu, jo omulīgāk, patiesībā, mēs jūtamies. Turīgākajās ģimenēs šajās istabās netrūkst nedz marmora, nedz interesantas mozaīkas, nedz freskas, strūklakas un tāfelītes ar ziedu ornamentiem, darinātiem no sudraba.