Standartizētā testēšana jau sen ir bijusi pretrunīga tēma izglītībā. Šie testi, kas paredzēti, lai konsekventi un objektīvi novērtētu skolēnu sasniegumus, tiek izmantoti, lai informētu par norādījumiem un politikas lēmumiem vietējā, valsts un valsts līmenī. Standartizētas pārbaudes atbalstītāji apgalvo, ka tā nodrošina kopīgu skolēnu mācīšanās mērauklu un veicina atbildību un vienlīdzību izglītībā.

Tomēr standartizētās testēšanas kritiķi apgalvo, ka šiem testiem ir būtiski ierobežojumi un tie var precīzi neatspoguļot studentu mācīšanos. Pastāv bažas par iespējamo pārbaužu neobjektivitāti, kā arī augstas likmes testu negatīvo ietekmi uz studentu motivāciju un labklājību. Daži apgalvo, ka standartizētie testi sašaurina mācību programmu un koncentrējas uz testu kārtošanas prasmēm, nevis kritisku domāšanu.

Rezultātā ir pieaugusi kustība, lai apsvērtu alternatīvas novērtēšanas metodes, piemēram, portfeļus un darbības novērtējumus. Šīs metodes var nodrošināt visaptverošāku un autentiskāku studentu mācīšanās mēru. Tā kā diskusijas par standartizētu testēšanu turpinās, ir svarīgi apsvērt šo testu plusus un mīnusus un izpētīt alternatīvas pieejas skolēnu mācīšanās novērtēšanai.