Cilvēka plaukstas pamatnē ir anatomiska struktūra – karpālais kanāls un tam cauri iet nervus medianus (vidusnervs) Karpālā kanāla sindroms ir visbiežākā kompresijas radītā neiropātija. Problēma sākas tad, kad kādas infekcijas vai tūskas ietekmē, cīpslu vai muskuļu saistaudu izmēri palielinās un nospiež nervu. Lielākajai daļai pacientu laika gaitā sāpes un saslimšana kļūst arvien smagāka, tāpēc ir svarīgi to laicīgi diagnosticēt un veikt pilnvērtīgu ārstēšanu.
Karpālais kanāls aizsargā nervus un cīpslas. Vidusnervs ir viens no galvenajiem rokas nerviem, jo tas kontrolē muskuļus, nodrošina jušanu vidējā, rādītāja un zeltneša pirkstā.
Biežākie sindroma cēloņi
Sākumā simptomus var mazināt, neveicot noteiktas darbības vai nēsājot speciālus apsējus, tomēr, ja sāpes ilgstoši nepāriet, lai novērstu neatgriezeniskus bojājumus, ir jāveic operācija. Karpālā kanāla sindroma attīstību veicina pārāk liela locītavu pārslodze, traumas, iedzimtība, mežģījumi, hormonālas slimības. Spiediens rokā izraisa tirpšanu, sāpes, nejūtīgumu un vājuma sajūtu.
Slimības izpausmes
Visbiežāk karpālā kanāla sindroms izpaužas ar pirkstu un rokas tirpšanu, sāpēm, ir ierobežotas roku kustības, pietūkuši pirksti, nespēka sajūta, kuras rezultātā nav iespējams veikt dažādus ikdienas darbus. Sāpes un tirpšana var virzīties no apakšdelma līdz pat plecam. Sāpju izraisīts vājums un neveiklība, ilgstošs un regulārs vienveidīgu kustību darbs.
Slimības ārstēšana ir daudzveidīga. Plaukstas ortozi izmanto pa nakti, lai guļot tā netiktu saliekta un atbrīvotos spiediens. Vieglos gadījumos var izmatot medikamentozu terapiju, bet šis nav ilgtermiņa risinājums, jo ar laiku simptomi atgriežas. Mūsdienās operācija ir izdevīgākais veids, jo pārgriežot karpālo saiti nervs tiek atbrīvots no spiediena. Aptuveni mēnesi jāievēro mierīgs dzīves režīms, lai roka varētu sadzīt un darbspēju atjaunošanās sāktos ātrāk.
Pētījumi liecina, ka sievietes un cilvēki gados biežāk saskaras ar šo slimību. Vairogdziedzera problēmas, cukura diabēts un reimatoīdais artrīts ir dažas no saslimšanām, kas palielina risku iegūt karpālā kanāla sindromu, kā arī šiem slimniekiem dzīšanas process pēc operācijas ir ilgāks.
“Ādažu privātslimnīcas” ķirurgi ir veikušu ļoti daudz karpālā kanāla sindroma operācijas, lai pacienti atgūtu pilnvērtīgu dzīvi bez sāpēm. Ķirurgi izvērtē, kura ārstēšanas metode būs piemērota katram pacientam individuāli, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu.