Get Adobe Flash player

Nozīmīgām vēsturiskām personībām pa pēdām 2

Laika posmā no 2016. gada 17. līdz 23. aprīlim Barkavas Profesionālajā vidusskolā notiks “Erasmus +” programmas KA02 projekta “SUPER!” aktivitātes “Nozīmīgām vēsturiskām personībām pa pēdām” dalībnieku otrā tikšanās, kurā piedalīsies skolēni un skolotāji no Čehijas, Bulgārijas, Lietuvas, Turcijas un Latvijas.

Vratsā (Bulgārija) mūsu skolas audzēkņi prezentēja informāciju par Aspaziju un Raini, šoreiz stāstīsim par vienu no Madonas novada nozīmīgākajām personībām - pulkvedi Oskaru Kalpaku.

FOTOGALERIJA

Līga K.

Projekta dalībnieku domas par Vratsā piedzīvoto un redzēto:

Dagnija:

Man patika Vratsas vidusskolas telpu iekārtojums, skolēni un skolotāji. Visi bija ļoti jauki un atsaucīgi, par katru uztraucās. Piemēram, meitene, pie kuras es dzīvoju, vienmēr pārjautāja, vai mani viss apmierina, vai gribu ēst, vai man ir kādas citas vajadzības. Sākumā, kad ienācām skolā, mūs sagaidīja ar sālsmaizi un dziesmām. Visi dziedāja tik brīnišķīgi, pat paši mazākie skolēni! Kalni tur ir ļoti augsti un skaisti, sevišķi Vratsas kalns. Ejot pa centru, liekas, ka kalns ir ļoti tuvu – deguna galā, bet tā nemaz nav. Līdz tam tālu jāiet, bet, ejot visiem kopā, ceļš vairs nelikās tik garš. Man ļoti patika viss, kur bijām, arī alas, kurās redzējām lāzeru šovu. Man patika šis ceļojums. Sākumā biju uztraukusies, kā man veiksies, bet viss bija tik labi, ka varētu vēlreiz aizbraukt pie viņiem ciemos.

Adriāns:

Kopumā esmu ļoti apmierināts ar šo braucienu, kaut gan sākumā nemaz negribēju braukt, jo likās - tas būs tik ilgi, bet laiks paskrēja nemanot, jo vienmēr mums kaut kas bija jādara. Man ļoti patika daba: kalni, klintis un stalagmītu alas. Varēju novērtēt arī vietējo lauksaimniecību un saprast, kādi kultūraugi tur tiek audzēti. Arī kompānija bija ideāla, jo daudz tika smiets un nekad nebija garlaicīgi.

Alvis:

Kopējais iespaids par Bulgāriju - zeme ar ļoti skaistu dabu un lieliskiem cilvēkiem. Hristo Botev vidusskolu, kurā notika lielākā daļa projekta aktivitāšu, bulgāri ir ļoti veiksmīgi restaurējuši, saglabājot gan tās vēsturisko izskatu, gan arī ieviešot modernās tehnoloģijas un elementus, ko mūsdienās daudzi nespēj apvienot. Bulgāru skolēni un viņu vadītāja Nesa bija ļoti entuziastiski, atvērti un izpalīdzīgi, arī ar citu valstu grupām izveidojās laba komunikācija, taču iespaids par bulgāru skolēniem bija visspilgtākais. Prezentācijas par projekta galveno tēmu - vēsturiskām personībām - bija daudzveidīgas un interesantas. Katra no grupām papildus tradicionālajai prezentācijai bija sagatavojusi ko īpašu: bija gan horeogrāfija komponistu mūzikas pavadībā, gan mākslas darbu attēli, gan arī bulgāru rakstnieka Vazova lugas iestudējums. Lugas iestudējuma dienā varēja labi izjust visu skatuves mākslas procesu, sākot no dažādām iesildīšanās improvizācijām līdz pat gala uzvedumam. Bulgārijas dabas skaistumu un daudzveidību varēja lieliski piedzīvot Ledininku alās, kā arī Belogradčiku klintīs, kas pārspēj Lielo kanjonu daudzveidības un zaļuma ziņā. Atsevišķs liels paldies jāsaka Barkavas grupai - bez viņiem brauciens nebūtu izdevies tik pozitīvs, kā skolotāja Līga teica: “Latviešus var pazīt pēc smiešanās.” Vēlreiz paldies Līgai, Dagnijai, Helēnai, Adriānam un Jānim par lielisko kompāniju ceļojumā uz Bulgāriju un visiem pārējiem Barkavas Profesionālās vidusskolas darbiniekiem, kas ar savu darbu projektos sniedz mums šādu iespēju.

sk. Līga:

Siltais laiks, lieliski ceļabiedri, kalni, rožu eļļas, pat saldumi ar rožu garšu, ziedlapiņām un smaržu... Kā Mārtiņš Rītiņš teiktu: “Kas var būt labāks par šo.” Autobusos, lidostās un lidmašīnās pavadītais laiks un nogurums acumirklī aizmirsās un pazuda, kad no rīta, atverot aizkarus, ieraudzīju fantastisko kalnu ainavu. Šī brauciena ietvaros man izdevās piepildīt vienu no saviem sapņiem – dzīvajā redzēt stalagmītu un stalaktītu alu. Man, tāpat kā audzēkņiem, trūkst vārdu, lai visu redzēto aprakstītu, ne video, ne fotogrāfijās tas skaistums, kur nu vēl emocijas, nav parādāms. Skolas direktors, skolotāji, skolēni un pārējie projekta dalībnieki mani pārsteidza ar savu sirsnību, atklātību, rūpēm un izpalīdzību, sevišķi brīžos, kad bija jārunā vai jālasa vāciski, jo mūsu skolas audzēkņi pārsvarā ir mācījušies angļu un krievu valodu, tikai retais pamatskolā apguvis vācu. Tā kā tā bija projekta oficiālā valoda, visi materiāli un priekšnesumi bija jāsagatavo vāciski. Pat skolas apskates, ludziņas uzņemšanas un ekskursiju laikā visiem bija jārunā vai vismaz jācenšas runāt šajā valodā. Bija tik aizraujoši skatīties, kā pārtraukumos un vakaros savā starpā sazinājās dažādu valstu jaunieši. Tas bija īsts vācu, angļu, krievu, latviešu, bulgāru, lietuviešu un čehu valodumikslis.  Īpašu paldies gribu teikt Hristo Botev vidusskolas skolēnam Johanam (Йохан Панев), kurš bija uzņēmies rūpes tieši par mums, latviešiem, un viesģimenēm, jo ne katra ģimene būtu ar mieru projekta ietvaros uzņemt pie sevis svešus skolēnus, sevišķi no citām valstīm. Liels paldies arī manai komandai – Dagnijai, Adriānam, Alvim, Helēnai un Jānim. Jūs bijāt vislabākie, visatraktīvākie, vispozitīvākie un vēl vis -, vis - ...

Jānis:

Vispārīgi runājot, brauciens uz Bulgāriju man ļoti patika, jo tā bija iespēja iepazīties ar cittautiešiem un viņu tradīcijām, kā arī iepazīt viņu zemi. Jo tuvāk nāca brīdis, kad būs jāiepazīstas ar ģimeni, jo lielāks uztraukums mani pārņēma. Pa galvu lidinājās domas – kā būs, kas notiks, ko darīšu, kā iepazīstināšu ar sevi utt. Mani mierināja fakts, ka meitene, kuras ģimenē es dzīvošu, runā angliski. Tā mēs arī sarunājāmies, pēc tam viņa vecākiem to iztulkoja bulgāru valodā. Brīdī, kad tēvs uzzināja, ka mācos par apdares darbu tehniķi, viņa piedāvājums mani nošokēja. Viņš teica, lai 4. kursā braucot dzīvot pie viņiem un palīdzot remontēt māju. Runājot par pirmajām vakariņām, galds bija klāts ar tradicionālajiem bulgāru ēdieniem, kuri bija diezgan gardi, tikai žēl, ka neatceros nosaukumus. Nākamajā dienā, ierodoties skolā, biju priecīgs satikt savējos. Pēc tam notika tikšanās ar skolas direktoru, laipni uzņemot un izrādot skolu. Pēcpusdienā devāmies apskatīt pilsētu, sevišķi piesaistīja brīnišķīgie kalni. Trūkst vārdu, lai to visu aprakstītu. Visā visumā - ceļojums bija superīgs! Bijām kalnos, klintīs, apskatījām Vazova dzimtās mājas, atdusas vietu un muzeju, kā arī stalagmītu alas un klosteri.

 

Helēna:

Man ļoti patika brauciens uz Bulgāriju. Šajā valstī biju pirmo reizi. Piecu dienu laikā paspējām parunāt vāciski, piedalīties lugas fragmenta iestudēšanā, iepazīties ar jauniešiem no Bulgārijas, Lietuvas un Čehijas, izjust to, kā ir dzīvot viesģimenēs, kā arī redzēt daudzas interesantas un skaistas vietas. Protams, kompānija man bija ideālākā un foršākā, kāda vien var būt! Brauciens bija superīgs: daudz jautrības un iegūti jauni draugi no citām valstīm!”

 

Jēkabpils Agrobiznesa koledža

 

Office 365

 

stundu saraksts

programmas

PROJEKTI:


Pieaugušo izglītība

 

Jauniešu garantija

 
Reklāmkarogs
 

EUROPASS

 

EUROPASS mobilitate

MŪSU DRAUGI:


programmas

autoskola

SEKOJIET MUMS:


draugiem logo 160

twitter logo 160

youtube logo 160

facebook logo 160