Category: Vēsture

Lūpu palielināšanas vēsture

Lūpu palielināšana ir mūsdienīga procedūra, kas šobrīd pasaulē varētu pat tikt uzskatīta par populārāko kosmētisko injekciju pasaulē. Taču tā nav bijis vienmēr. Laika gaitā mode uz dažādām lūpu formām bija pavisam dažāda. Kā vairāku gadsimtu laikā mainījās uzskati par skaistām lūpām un lūpu plielināšanu, varat atrast šajā bloga rakstā.

Senajā Grieķijā par lūpu skaistuma etalonu tika uzskatīta maza mute ar pilnīgām lūpām. Augšējai lūpai pēc savas formas bija jāatgādina nelielu pusaplīti. Aptuveni tajā pašā laikā Senajā Ēģiptē modē bija ļoti tumšas lūpas. Lai panāktu tumšu lūpu efektu, sievietes nereti upurēja savu veselību, jo tā laika lūpu krāsās bija tādi indīgi piemaisījumi kā broms vai dzelzs oksīds. Lūpu krāsu sastāvā ietilpa arī zivju zvīņas. Tādā veidā piešķirot lūpu krāsai papildus spīdumu. Citas tautas lūpu krāsām mēdza pievienot samalti ķieģeli, bietes vai dažādas ogas. Tas padarīja lūpu krāsu sārtu un krāsainu.

Viduslaikos pilnīgas lūpas galīgi nebija modē. Skaistas lūpas skaitījās plānas un cieši saspiestas lūpas. Lūpām bija jāatgādina gandrīz neredzamu šauru līniju. Tā laika aristokrātiskais bālums attiecās arī uz lūpām. Tās nedrīkstēja būt spilgtas un sārtas. Daudzos vēstures avotos minēts, ka sārtas lūpas bija tikai raganām, un tās, savukārt, tika dedzinātas uz sārta.

Renesanses laiku var uzskatīt arī par lūpu krāsas atmodas laiku. Ludviga XVI galmā lūpu krāsas lietoja ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Tie mēdza piekrāsot lūpas, lai to kontūra nepazūd aiz bārdas un ūsu matiem.

20. – 40. gados populāras bija mazas un pilnīgas lūpas. Tās nekrāsoja līdz galam, bet akcentēja pašu lūpu vidusdaļu. Tādā veidā tika radīts mazu, bet “pufīgu” lūpu efekts.

50. – 70. gados jau radās tādi lūpu skaistuma standarti, pie kuriem mēs esam pieraduši šobrīd. Pateicoties Merilinai Monto populāras kļuva pilnīgas un apjomīgas lūpas un spilgti sarkana lūpu krāsa. Tā tas turpinās līdz 90. gadiem.

90. gados modē ienāk krāsas. Un tas ir attiecināms arī uz lūpu krāsām. Tās paliek spilgtas un krāsainas. Violetas, rozā un pat oranžas!

2000. gadi. Šajos gados īpaši populāras kļūst dabīgās lūpas. Taču to var teikt tikai par krāsu dažādību, jo kodē joprojām ir apjomīgas lūpas, bet “nude” toņos. Tieši šajā laika posmā tik populāra kļūst lūpu palielināšana.

2020. gadā lūpu palielināšana joprojām ir populārākā kosmētiskā procedūra pasaulē. Taču pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un dažādiem materiāliem, šobrīd tā ir maksimāli droša un efektīva. Jebkura sieviete var tikt pie pufīgām lūpām pāris mīnušu laikā. Un tas ir lieliski!

Konfūcija bērnība

Konfūcijs dzimis 551.gadā p.m.ē. jeb Lu valdnieka Sjanguna divdesmit otrajā valdīšanas gadā. Citos avotos minēts arī 552.gads p.m.ē., bet tradicionāli par dzimšanas gadu tiek uzskatīts 551.g.p.m.ē , jo pēc ķīniešu tradicionālās sistēmas par ciklisku laika modeli, viņš ir dzimis suņa zīmes gadā, kas arī atspoguļojas izteicienos Konfūcija biogrāfiskajā grāmatā, kuru sarakstījis Sima Cjaņs, kur Konfūcijs par īstu novērojumu esot pieņēmis, ka nožēlojamā izskatā atgādinot klaiņojošu suni. Šī šķietami nelielā pazīme arī liek pieņemt 551.gadu p.m.ē. par viņa dzimšanas gadu. Konfūcijs audzis Lu valsts Čanliņas apriņķa Dzou ciematā, kas mūsdienās atrodas Šanduņas pussalā. Viņa vectēvs pārvācies no Song un Lu , netālu no pašreizējās Kufu pilsētas Šandongas dienvidaustrumos, kur viņa ģimene esot kļuvusi nabadzīga.

Viņa tēvs bija Šuljans Hē (Sju He)- viszemākā ranga aristokrāts, kurš piederēja daifu kārtai. Kādreiz tā esot bijusi slavena, bet tobrīd gandrīz izputējusi , kurai nebija ne ietekmes politikā, ne zemes īpašumu. Tēvs esot bijis karavīrs , vadījis Lu armiju 563. un 556.gadā p.m.ē. kurš guvis slavu pēc centieniem atvairīt uzbrukumu Bajan valsts galvaspilsētai, izrādot drosmi un pret pilsētas iedzīvotāju gribu aizverot pilsētas vārtus. Pēc militārās karjeras beigām, Šuljans Hē atgriezās dzimtenē. Viņam bija 9 meitas no sievas. Lai iegūtu dēlu, viņš paņēma konkubīni (legālu mīļāko), taču dēls viņiem piedzima klibs. Vēlāk Šuljans Hē vienojās laulībā ar ievērojamas Yan dzimtas visjaunāko meitu- 20 gadus veco Yan Zhizai , kura viņam pēc pāris gadiem dāvāja pilnvērtīgu mantinieku.

Vārds “Confucius” ir pārveidots uz latīņu valodu no mandarīnu valodas vārda “Kǒng Fūzǐ(tulkojumā “viedais kungs”). Šī latīņu valodas vārda forma tika radīta 16.gadsmita beigās, kad Jezurītu misionāri bija Ķīnā. Konfūcija uzvārds “Kǒng” apzīmē pateikšanos par lūgšanām, bet viņa vārds “Qiu”, simbolizē svēto kalnu, kuru sauc par Ni ( Niqiushan), uz kuru devās Konfūcija vecāki, lai lūgtos par dēlu. Vēl viņam pēc pilngadības sasniegšanas tika dots vārds, ar kuru viņš būtu zināms sabiedrībā “Zhòngní”, kuru piešķir otram vecākajam dēlam ģimenē. Tā kā viņam bija gados vecāks pusbrālis, viņa vārds bija Kong Zhongni. Lai gan uz mūžiem viņš būs zināms ar vārdu Konfūcijs.