Author: Rosa Terry

Kā man izdodas saglabāt veselīgas attiecība darbā?

Vislabākās attiecības man ir ar pozitīvi ielādētiem cilvēkiem, ir tādi kolēģi, kuri, kā saulīte staro, neskatoties uz laika apstākļiem, nogurumu, problēmām darbā vai personīgajā dzīvē. Viņi ir enerģijas pārpilni – vienmēr atbalstīs grūta brīdi, iedos padomu, palīdzēs izpildīt darbu. Es arī centos būt tādai. Ja kādam ir vajadzīga mana palīdzība es arī skrienu palīgā un centos palīdzēt kolēģim ar viņu grūtībām.

Mūsu uzņēmumā, grāmatvedības nodaļā katrs pirmdienas rīts sākas ar kafijas pauzi, sanākot visām kolektīvām kopā, kur stāstām viens otrām kas labs vai jautrs mums ir noticis pa brīvdienām. To izdomāja mūsu galvenais grāmatvedis, un, manuprāt, tas ir labs veids, ka veidot kolektīvā pozitīvu un vienotu garu. Darbinieki dalās savos priekos, pozitīvas emocijās, un ar to kļūst viens otram tuvāki, kas galu galā ir atslēga tam, kāpēc mūsu grāmatvedības pakalpojumi ir tik kvalitatīvi.

Atzīmējam kopā svētkus: Ziemassvētkos rotājam egli un zem tas liekām dāvanas ar novēlējumu, Lieldienās sitamies ar olām, 8 martā- dāvinām puķes, atzīmējam arī bērnu piedzimšanu vai dienas, kuras ir mums personīgi svarīgas- gada bilances nodošanu, audita pārbaudes vai zvērinātos revidentus pārbaudes pabeigšanu.

Kā arī mūsu kolektīvā tradīcija ir apsveikt visus dzimšanas dienā. Mēs parasti savācam naudiņu, pērkam dāvaniņu un ziedus, un ejām pie jubilāra uz tējas pauzi. Tad visi izsaka savus novēlējumus, un jubilāram jāpastāsta ko viņš ir sasniedzis šajā gadā un ko gribētu sasniegt nākamajā. Darbā,  personīgajā dzīvē, vai kur aizbraukt atpūsties, vai mācīties.

Saskarsmei mūsu kolektīvā ir ļoti lielā nozīmē, jo darbā mēs pavadām 8-10 stundās, un tieši šeit realizējas pamatfunkcija – mūsu sociālo vajadzību apmierināšana. Šī funkcija realizējas caur virkni šaurāku funkciju. Regulatīvā funkcija- saskarsmes procesā realizējas partneru savstarpējā iedarbība, ietekme. Izziņas funkcija – kur cilvēki kontaktējoties iegūst nepieciešamās zināšanas par sevi, vienam par otru, uzdevuma risināšanai, pieredzi, prasmi. Sociālās kontroles funkcija – saskarsme nereti realizējas kā pozitīvu – uzslavu, vai negatīvu – kritiku, sankciju komplekss attiecībā pret kolēģiem, lai koriģētu viņa uzvedību. Socializācijas funkcija – saskarsmē ar cilvēkiem mēs kļūstam par personībām, iegūstam kontaktēšanās pieredzi, iemācāmies klausīties, un runāt, uzvesties. Ekspresīvā funkcija – izteikt savas attieksmes pret notiekošu, faktiem. Un tā no dienas uz dienu mēs dzīvojam, kontaktējamies, attīstāmies, augām kā personības un kā kvalitatīvi darbinieki.

Vērtība – ģimene

Visbeidzot arī ģimene. Ģimene ir pati svarīgākā vērtība manā uzskatā un dzīvē. Manā ģimenē valda patiesa mīlestība, rūpes vienam par otru, atbalsts, kādu neviens cits cilvēks nevarētu sniegt. Es vienmēr zināšu un apzinos, ka pie ģimenes es varu vērsties ar jebkāda veida jautājumu un man vienmēr tiks sniegta atbilde, kas man ir jāņem kā pirmā, jo zināšu, ka tā ir vislabākā, patiesākā un tāda, kas nākusi no sirds. Kā nekā ģimene ir tā, kas man vienmēr vēlēs pašu labāko un pateiks to, ko, iespējams, citi cilvēki noklusēs. Ģimene ir tā, kas man atnes vislielāko laimi. Tā ir kā maza laimes pasaulīte lielajā. Katrā ģimenē ir sava veida grūtības, pārdzīvojumi, kuriem jāiet cauri un jātiek pāri, taču visas savas dzīves laikā es esmu nonākusi pie tā, ka, lai arī kam būtu jāiet cauri, man ģimene nesīs vislielāko prieku, laimi un atbalstu. Un, lai arī cik es kādreiz būtu sadusmojusies par lietām, kuras neesmu dabūjusi, par sīkumiem, no kuriem uzpūšu ziloni, vienmēr kopšu šo vērtību, ko sauc par ģimeni. Man tāda ir tikai viena, pati labākā un mīļākā pasaulē.

Par savu vērtību pasauli varētu izteikties vēl daudz un dikti, taču galvenais, ko vēlos teikt ir tas, ka vērtības ir patiesas lietas, kuras tu kop, rūpējies un saņem to pašu pretī. Un tā nav manta, kuru tev katru gadu atnes Ziemassvētku vecītis, jo tās ir lietas, kuras parasti tiek noliktas malā pēc mēneša, gada, tas nav svarīgi. Patiesas vērtības ir tās, par kurām tu rūpējies visu laiku un tās, kuras ir ar tevi visu laiku. Katram dzīvē būtu jāpārdomā un jāizvērtē sava vērtību pasaule un jāizvērtē savas dzīves jēga, jo uzskatu, ka tikai tā var dzīvē doties uz priekšu un augt.

Sižets grāmatā “Mirdzums”

Džeks Toranss rudens beigās dabūja ziemas uzrauga darbu vienā no prestižākām viesnīcām Amerikā – «Overlook». Viņš ar savu ģimeni – piecgadīgo dēlu Deniju un sievu Vendiju – pārvācās dzīvot uz viesnīcu un apkopēt to līdz maijam. Džeks ir bijušais alkoholiķis, kurš zaudēja skolotāja darbu par sava skolēna Džordža Hetfilda piekaušanu, par to, ka viņš pārdūra Džeka mašīnas riepas. Uzrauga darbs, kuru Džekam piedāvāja viņa labs draugs un viens no viesnīcas akcionāriem Als Šoklijs, ir Džeka pēdējā iespēja nopelnīt naudu, kā arī laiks visu pārdomāt un pabeigt savu lugu.

Denijs ir ļoti neparasts bērns. Viņš «mirdz» – var redzēt situācijas, kuras jau ir notikušas un kuras vēl notiks, kā arī prot lasīt citu cilvēku domas. Viņš redzēja, ka viesnīcā tuvākā laikā notiks kaut kas ļoti slikts, taču nezināja, kas tieši.

Ģimenei iebraucot viesnīcā, Denijs satikās ar pavāru Diku Holoranu, kurš pamanīja Denija «mirdzumu», jo viņam pašam piemīta tādas spējas. Diks stāstīja, ka viesnīca ir ļoti bīstama vieta. «Overlook» notika ļoti daudz briesmīgo notikumu, un visu ēku apdzīvo rēgi, kuri var nodarīt pāri «mirdzošiem» cilvēkiem. Pavārs lūdz Deniju, lai nelaimes gadījumā bērns telepātiski izsauktu viņu.

Toransu ģimene dzīvoja viesnīcā diezgan mierīgi līdz brīdim, kad sāka notikt paranormālās lietas – lifts, kas brauc pats uz augšu, uz leju; dzīvnieku formā topiārijs sāk it kā kustēties un uzbrukt virsu (to redzēja tikai Denijs); lapsenes, kuras parādās no tukšā pūžņa Denija istabā un iedzeļ viņam. Toransu ģimene veda Deniju pie ārsta tuvākajā pilsētiņā – Saidvinderā. Kaut arī fiziski ar Deniju viss bija labi, ārsts paziņoja Džekam un Vendijai par Denija telepātiskajām spējām.

Vienu dienu sēžot viesnīcas pagrabā un regulējot apkures katlu (tas bija Džeka galvenais pienākums – uzturēt katlu optimālā spiedienā, lai viesnīca neuzsprāgtu), Džeks atrada albumu ar izgriezumiem no avīzēm par viesnīcu «Overlook» un sāka to pētīt. Viņš uzzināja, ka viesnīca ilgu laiku piederēja miljardierim Horāsam Derventam un viņam tuviem cilvēkiem. Džeks noskaidroja, ka viesnīcā tika nogalināti daudzi cilvēki no kriminālās pasaules, kā arī paši viesnīcas īpašnieki bija korumpēti cilvēki.

Lūpu palielināšanas vēsture

Lūpu palielināšana ir mūsdienīga procedūra, kas šobrīd pasaulē varētu pat tikt uzskatīta par populārāko kosmētisko injekciju pasaulē. Taču tā nav bijis vienmēr. Laika gaitā mode uz dažādām lūpu formām bija pavisam dažāda. Kā vairāku gadsimtu laikā mainījās uzskati par skaistām lūpām un lūpu plielināšanu, varat atrast šajā bloga rakstā.

Senajā Grieķijā par lūpu skaistuma etalonu tika uzskatīta maza mute ar pilnīgām lūpām. Augšējai lūpai pēc savas formas bija jāatgādina nelielu pusaplīti. Aptuveni tajā pašā laikā Senajā Ēģiptē modē bija ļoti tumšas lūpas. Lai panāktu tumšu lūpu efektu, sievietes nereti upurēja savu veselību, jo tā laika lūpu krāsās bija tādi indīgi piemaisījumi kā broms vai dzelzs oksīds. Lūpu krāsu sastāvā ietilpa arī zivju zvīņas. Tādā veidā piešķirot lūpu krāsai papildus spīdumu. Citas tautas lūpu krāsām mēdza pievienot samalti ķieģeli, bietes vai dažādas ogas. Tas padarīja lūpu krāsu sārtu un krāsainu.

Viduslaikos pilnīgas lūpas galīgi nebija modē. Skaistas lūpas skaitījās plānas un cieši saspiestas lūpas. Lūpām bija jāatgādina gandrīz neredzamu šauru līniju. Tā laika aristokrātiskais bālums attiecās arī uz lūpām. Tās nedrīkstēja būt spilgtas un sārtas. Daudzos vēstures avotos minēts, ka sārtas lūpas bija tikai raganām, un tās, savukārt, tika dedzinātas uz sārta.

Renesanses laiku var uzskatīt arī par lūpu krāsas atmodas laiku. Ludviga XVI galmā lūpu krāsas lietoja ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Tie mēdza piekrāsot lūpas, lai to kontūra nepazūd aiz bārdas un ūsu matiem.

20. – 40. gados populāras bija mazas un pilnīgas lūpas. Tās nekrāsoja līdz galam, bet akcentēja pašu lūpu vidusdaļu. Tādā veidā tika radīts mazu, bet “pufīgu” lūpu efekts.

50. – 70. gados jau radās tādi lūpu skaistuma standarti, pie kuriem mēs esam pieraduši šobrīd. Pateicoties Merilinai Monto populāras kļuva pilnīgas un apjomīgas lūpas un spilgti sarkana lūpu krāsa. Tā tas turpinās līdz 90. gadiem.

90. gados modē ienāk krāsas. Un tas ir attiecināms arī uz lūpu krāsām. Tās paliek spilgtas un krāsainas. Violetas, rozā un pat oranžas!

2000. gadi. Šajos gados īpaši populāras kļūst dabīgās lūpas. Taču to var teikt tikai par krāsu dažādību, jo kodē joprojām ir apjomīgas lūpas, bet “nude” toņos. Tieši šajā laika posmā tik populāra kļūst lūpu palielināšana.

2020. gadā lūpu palielināšana joprojām ir populārākā kosmētiskā procedūra pasaulē. Taču pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un dažādiem materiāliem, šobrīd tā ir maksimāli droša un efektīva. Jebkura sieviete var tikt pie pufīgām lūpām pāris mīnušu laikā. Un tas ir lieliski!

Kā kļūt par zobārstu?

Lai kļūtu par zobārstu, nepieciešams jau skolā pievērst uzmanību šādiem mācību priekšmetiem: bioloģijai, botānikai, anatomijai, ķīmijai un fizikai. Dominējošās intereses: medicīna, ķīmija, bioloģija, tuvas – ģeoloģija, ģeogrāfija un pedagoģija.
Nepieciešamās intereses: interese par darbu ar cilvēkiem, līdzjūtība, komunikabilitāte, precizitāte, pacietība, augsta uzmanābas koncentrācija, izturība, atbildība, līdzsvarotība utt.

Raksts tapis sadarbībā ar Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecību.

Par zobārstu nevar strādāt cilvēki, kuri ir alerģiski, kuriem ir hroniskas infekciozās slimības utt. Lai strādātu par zobārstu, nepieciešama augstākā profesionālā izglītība.. Zobārsti ar augstāko izglītību var kārtot papildu eksāmenus sertifikāta iegūšanai, kas ļauj nodarboties ar privātpraksi. Zobārsta profesiju var apgūt Medicīnas akadēmijas Stomatoloģijas fakultātē. Iegūstamais grāds: zobārsta grāds. Iegūstamais diploms: zobārsta diploms. Prasības uzņemšanai: dokuments par vispārējo vidējo izglītību. Iestājeksāmeni: ķīmijā, bioloģijā, sacerējums latviešu valodā. Studiju ilgums 5 gadi (10 semestri).

Stomatoloģijas studiju programma

Studiju programma ietver 35% biomedicīnisko priekšmetu un medicīnas pamatdisciplīnu, 60% stomatoloģijas disciplīnu un 5% izvēles kursu. Pirmajos divos gados studenti apgūst biomedicīnisko zinātņu kursus – anatomiju, histoloģiju, embrioloģiju, ģenētiku, fizikālo ķīmiju, organisko un bioķīmiju, bioloģiju, fiziku, fizioloģiju, medicīnisko psiholoģiju un latīņu valodu.

Nākamajos trijos gados studenti paralēli stomatoloģijas disciplīnām apgūst medicīnas pamatpriekšmetus – iekšķīgās slimības, ķirurģiju, pediatriju u.c. Galvenā studiju laika daļa ir veltīta stomatoloģijas priekšmetiem – orālajai pataloģijai, stomatoloģijas pretklīniskajam kursam, odontoloģijas tehnikai, periodontoloģijai, ortodontijai, kardioloģijai u.c.

Konfūcija bērnība

Konfūcijs dzimis 551.gadā p.m.ē. jeb Lu valdnieka Sjanguna divdesmit otrajā valdīšanas gadā. Citos avotos minēts arī 552.gads p.m.ē., bet tradicionāli par dzimšanas gadu tiek uzskatīts 551.g.p.m.ē , jo pēc ķīniešu tradicionālās sistēmas par ciklisku laika modeli, viņš ir dzimis suņa zīmes gadā, kas arī atspoguļojas izteicienos Konfūcija biogrāfiskajā grāmatā, kuru sarakstījis Sima Cjaņs, kur Konfūcijs par īstu novērojumu esot pieņēmis, ka nožēlojamā izskatā atgādinot klaiņojošu suni. Šī šķietami nelielā pazīme arī liek pieņemt 551.gadu p.m.ē. par viņa dzimšanas gadu. Konfūcijs audzis Lu valsts Čanliņas apriņķa Dzou ciematā, kas mūsdienās atrodas Šanduņas pussalā. Viņa vectēvs pārvācies no Song un Lu , netālu no pašreizējās Kufu pilsētas Šandongas dienvidaustrumos, kur viņa ģimene esot kļuvusi nabadzīga.

Viņa tēvs bija Šuljans Hē (Sju He)- viszemākā ranga aristokrāts, kurš piederēja daifu kārtai. Kādreiz tā esot bijusi slavena, bet tobrīd gandrīz izputējusi , kurai nebija ne ietekmes politikā, ne zemes īpašumu. Tēvs esot bijis karavīrs , vadījis Lu armiju 563. un 556.gadā p.m.ē. kurš guvis slavu pēc centieniem atvairīt uzbrukumu Bajan valsts galvaspilsētai, izrādot drosmi un pret pilsētas iedzīvotāju gribu aizverot pilsētas vārtus. Pēc militārās karjeras beigām, Šuljans Hē atgriezās dzimtenē. Viņam bija 9 meitas no sievas. Lai iegūtu dēlu, viņš paņēma konkubīni (legālu mīļāko), taču dēls viņiem piedzima klibs. Vēlāk Šuljans Hē vienojās laulībā ar ievērojamas Yan dzimtas visjaunāko meitu- 20 gadus veco Yan Zhizai , kura viņam pēc pāris gadiem dāvāja pilnvērtīgu mantinieku.

Vārds “Confucius” ir pārveidots uz latīņu valodu no mandarīnu valodas vārda “Kǒng Fūzǐ(tulkojumā “viedais kungs”). Šī latīņu valodas vārda forma tika radīta 16.gadsmita beigās, kad Jezurītu misionāri bija Ķīnā. Konfūcija uzvārds “Kǒng” apzīmē pateikšanos par lūgšanām, bet viņa vārds “Qiu”, simbolizē svēto kalnu, kuru sauc par Ni ( Niqiushan), uz kuru devās Konfūcija vecāki, lai lūgtos par dēlu. Vēl viņam pēc pilngadības sasniegšanas tika dots vārds, ar kuru viņš būtu zināms sabiedrībā “Zhòngní”, kuru piešķir otram vecākajam dēlam ģimenē. Tā kā viņam bija gados vecāks pusbrālis, viņa vārds bija Kong Zhongni. Lai gan uz mūžiem viņš būs zināms ar vārdu Konfūcijs.

Zoba uzbūve

Zobi ir orgāni, kas griež, sarauj, saberž, mehāniski apstrādā uzturvielas, ietekmē artikulēto skaņu veidošanu un cilvēka izskatu. Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā, kas ir nostiprināti žokļos.
Katram cilvēkam ir divi pāri zobu: piena zobi un patstāvīgie zobi.

Rakstu iesniedza labākā diennakts zobārstniecība Rīgā – Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecība.

Piena zobu attīstība sākās vēl pirms bērna piedzimšanas. Cilvēka dzīves laikā zobi šķiļas 2 reizes. Piena zobi bērnam izšķiļas noteiktā secībā no 6 mēnešiem līdz 18 mēn. – 2,6 gadu vecumam. Zem tiem atrodas patstāvīgo zobu aizmetņi. Sākot no 5 – 7 gadu vecumu, piena zobus pakāpeniski nomaina patstāvīgie zobi. Zobu maiņas laiks ir no 6 – 13 gadu vecumā. ieaugušam cilvēkam jābūt 32 patstāvīgiem zobiem, kuriem ir jākalpo visu mūžu.

Katram zobam ir vainadziņš jeb kronītis, kas ir redzamā – baltā daļa. Pārējās zoba daļas atrodas zem smaganas – zoba ligzdiņā. Zobs vēl sastāv no kakliņa un 1 vai 2-3 saknēm, kuru cieši apņem smaganas, kas ir rozā krāsā. Zoba vainadziņā ir dobums, kas pāriet saknes kanālā un beidzas ar atveri. Dobumā ir limfvadi, nervi un asinsvadi, kas kopā ar saistaudiem veido pulpu jeb mīksto audus. Zoba pamatmasu veido – dentīns, kas ir dzeltenā krāsā. Tā sastāvā ir 70 – 72 % minerālvielu. Zoba kronīša un kakliņa rajonā dentīnu pārklāj cietāki audzi – emalja.

Sastrādāšanās komandā

Paaudzēm sastrādājoties ne vienmēr būs vienlīdzīgi kompromisi, jo kā jau minēju, viedokļi atšķiras, bet tas ir labi, jo no šīm abām paaudzēm ir ieguvums. Paaudzes ne vienmēr māk sastrādāties, dažreiz jaunā paaudze piekāpjas vecākajai paaudzei, dažreiz tas notiek otrādāk. Manuprāt šādi paaudzes mācās atrast vienlīdzīgu valodu. Katrai personai no šīm paaudzēm zināšanas ir savādākas, atšķirīgākas. Tas, savukārt, ļauj komandai veidot plānu dažādību, kā arī izveidot labu otrās kārtas plānu B. Jo vairāk idejas, jo labāks biznesa plāns tiek izveidots. Jaunā paaudze ir efektīva ar to, ka tie labi pārzina jaunās tehnoloģijas, tie ir ar tūlītēju reaģēšanu un šeit un tagad pieeju. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir ātri un ar augstu atbildības sajūtu, tie nekad nekavēs un vienmēr darbs būs izpildīts noteiktajā laikā.

Savukārt vecā paaudzē parasti ir cilvēki, kas uzticas tikai sev un nevienam citam. Tie ir katrs par sevi, tādi kā noslēgti sevī un īpaši savus plānus neatklāj. Tas varētu būt viens no negatīvajiem mīnusiem, ko parāda šī vecā paaudze, taču šī paaudze ir darbaholiķi. Tas nozīmē, ka darbs, ko viņi būs ieguldījuši no savas puses, būs darīts no visas sirds un dvēseles, bet varbūt tikai tāpēc, ka tie uzskati ir : veiksmīga karjera ir darba rezultāts.

Tomēr tas ir labi, ka komandā strādā gan vecā, gan jaunā paaudze. Liekas, ka tas rezultātu padara daudz interesantāku, ar savu odziņu. Noteikti katrā komandā ir jābūt kādam ar svaigām, jaunām idejām, un kādam ar ne tik jaunām, bet pārbaudītām idejām. Cilvēkiem mūsdienās ir jāmāk sastrādāties ar dažādām paaudzēm, jo tas rada jaunu komunikāciju ar dažādu paaudžu cilvēkiem, tas rada iespēju paplašināt tavu redzes logu un iegūt jaunas un daudzveidīgas zināšanas. Paveras iespēja uz jaunu sadarbību un veiksmīgu karjeru. Informācija nav līdzvērtīga zināšanām. Informācijai kļūstot par galveno produktu jaunajā ekonomiskā un pasaulei slīkstot haotiskos informācijas signālos, atbilstošas un ekskluzīvas zināsanas kļūst arvien vērtīgākas.

Kas notika filmā “It Happened One Night”?

Filma „It Happened One Night” ir izdota 1934. gadā ASV. Galvenos varoņu tēloja Clark Gable, Claudette Colbert , Walter Connolly , Roscoe Karns , Jameson Thomas , Alan Hale , Arthur Hoyt, Blanche Friderici , Charles C. Wilson. Filmas režisors ir Frank Capra. Šī filma ir romantiskā komēdija. Filmā tiek atainoti tam laika atbilstoši notikumi. Darbība galvenokārt notiek pa ceļam no Maiami piekrastes un Ņujorku. Viss sākas Maiami uz kuģa. Ellija, kura ir izlutināta un bagāta, strīdas ar tēvu par savām precībām ar karali Westly. Meita sadusmojas, tēvs viņai iesit pļauku un viņa aizbēg. Viņa izlec no laivas, un viņu neizdodas notvert.

Tikmēr, viņai vēl nepazīstamais, Pīters zaudē darbu, strīdoties ar bosu. Viņš iekāpj autobusā, kur satiek Elliju. Jau tad starp viņiem veidojas saskarsme, kad Ellija nejauši iekrīt Pīteram klēpī. Darbība turpinās atpūtas stacijā. Ellija stāv pie autobusa un smēķē, viņai tiek nozagta soma. Atgriežoties autobusā viņa izvēlas sēdēt citā vietā, bet kad rodas problēmas ar blakussēdētāju viņa atgriežas pie Pītera. Notiek izkāpšana uz brokastīm, Ellija guļ, nu jau pieķērusies vīrietim pie rokas. Ellija dodas prom un nokavē autobusu, bet arī Pīters ir palicis. Ellija atsakās no viņa piedāvātās palīdzības. Bet nekur tālu netiek, jo pat biļetes ir pie Pītera, viņa tās bija pazaudējusi. Pīters uzzina, ka Elliju meklē tēvs. Viņi dodas ceļā ar nākamo autobusu, Ellija apsēžas blakus citam vīrietim, kurš viņu atpazīst un uzsāk sarunu.

Pīters palūdz vīrietim, lai apsēžas citur, jo Ellija esot viņa sieva. Ellijai apgalvojot, ka tas ir nevis viņas, bet vīrieša kaitinošās balss dēļ. Ellija negribēja uzmanību, bet tagad, kad to neiegūst, jūtas neapmierināta. Autobuss apstājas, jo radusies problēma ar tiltu. Pīters ar Elliju paliek vienā naktsmītnē. Un viņi atkal tiek uzskatīti par vīru un sievu. Naktsmītnē Pīters paziņo, ka vēlas par Elliju veidot stāstu. Telpa tiek sadalīta divās daļās noklājot segu. Abi dodas gulēt. Tikai šajā brīdī Ellija uzzina Pītera vārdu. Ellija piemostas vēlāk nekā Pīters un dodas uz dušu. Abi brokasto. Pie viņiem ierodas vīrieši, kas meklē Elliju, bet viņa netiek atpazīta. Viņi steidzas uz autobusu, abi sēž kopā. Autobuss avarē un Pīters ar Elliju dodas prom. Nakti viņi pārnakšņo siena kaudzē. Nākamajā rītā abi dodas ceļā. Ellija tālāk negrib iet un viņa nostopē mašīnu.

Viņi atkal tiek uzskatīti par precētu pāri. Viņi izkāpj no mašīnas, un pēc kāda brīža šoferis aizbrauc ar Pītera koferi. Pīters, pēc kāda laika, atgriežas ar mašīnu un sasistu aci. Kopā ar Elliju viņi dodas tālāk. Viņi izvēlas naktsmītni, lai gan viņiem nav naudas. Viņi dodas gulēt. Ellija atzīstas Pīteram mīlestībā. Pīters atgriežas savā vecajā darba vietā, kur piedāvā stāstu par Elliju pret naudu. Ellija uzzina, ka viņš ir pazudis un dodas prom no naktsmītnes. Pīters braucot atpakaļ redz, ka Ellija tiek aizvesta prom. Pīters ierodas atpakaļ darba vietā. Pienāk Ellijas kāzu diena. Viņa aprunājas ar tēvu un atzīstas, ka mīl Pīteru. Pīters satiek Ellijas tēvu un saņem naudu par palīdzību Ellija viņam nevajag 10’000 bet tikai 39,60 dolārus. Pīters viņas tēvam atzīstas, ka mīl Elliju. Izejot no telpas, Pīters satiek Elliju, bet aiziet prom. Ierodas karalis Westly. Sākas kāzas, tēvs, vedot Elliju pie altāra, apgalvo, ka Pīters būtu labāks, līgavainis. Ellija aizbēg no kāzām. Tēvs Ir apmierināts. Filma beidzās ar Pītera un Ellijas apmešanos medusmēnesim.

Jukas Anglijā

Čārlzs I izmantoja priekšrocību, lai novērstu uzmanību no sevis, lai pārrunātu slepeno līgumu ar skotiem, atkal solot baznīcas reformu. Saskaņā ar vienošanos skoti atguva Angliju Čārlzam un viņš tika atjaunots tronī ar nosacījumu, ka dibinās Presbiteriānismu uz trim gadiem. Lai gan skoti deva ievērojamu ieguldījumu Parlamenta uzvarā pirmajā Anglijas pilsoņu karā, taču otrajā un trešajā pilsoņu karā viņi atbalstīja karali.

1648. gada vasarā notika virkne ar rojālistu sacelšanos visā Anglijā un iebrukums Skotijā. Parlamentāristi apturēja sacelšanos pēc pāris sadursmēm, taču sacelšanās Kentā, Eseksā, Kamberlendā, Velsā un Skotijas iebrukums norisinājās ilgstoši, kas ietvēra daudz kaujas.

1648. gada pavasarī neapmaksāto parlamentāristu karaspēks mainīja puses Velsā. Pulkvedis Tomass Hortons izcīnīja uzvaru pār rojālistu nemierniekiem vienā no kaujām, un nemierniekus pārņēma Kromvels pēc ilgstošā divu mēneša aplenkuma. Sers Tomass uzvarēja rojālistu sacelšanos Kentā. Tomass pēc saviem panākumiem devās uz ziemeļiem, lai samazinātu Eseksu, kur ar savu dedzīgo, pieredzējušo un populāro līderi Seru Čārlzu Lūkasu ienāca ar lielu skaitu ieročiem. Tomass drīz iebruka Kolčestrā, kur atbaidīja ienaidnieku un apmetās tur uz ilgu laiku.

Anglijas ziemeļos ģenerālmajors Džons Lamberts cīnījās pret veiksmīgu kampaņu pret vairākiem rojālistu karavīriem. Parlamentārieši Kromvela vadībā iesaistīja skotus 17.-19. augusta kaujā. Kaujas rezultātā Kromvela karaspēks uzvarēja pār rojālistiem. Šī parlamentārā uzvara noslēdza otrā angļu pilsoņu kara beigas.

Gandrīz visi rojālisti, kas bija cīnījušies pirmajā pilsoņu karā, bija devuši savu vārdu neizmantot ieročus pret parlamentu, un daudzi no tiem, tāpat kā kungs Astlejs atteicās lauzt savu vārdu, piedaloties otrajā pilsoņu karā. Otrā pilsoņu kara laikā uzvarētāji neizrādīja žēlsirdību tiem, kas atkal centās iekarot zemi. Parlamentāristi lika nošaut seru Čārlzu Lūkasu un seru Džordžu Lislu. Parlamentārās valsts iestādes piespieda nāves sodus vairākiem pulkvežiem un ģenerālim. No pieciem nozīmīgiem rojālistu karavīriem, kuri bija nonākuši parlamenta rokās, četriem tika nocirstas galvas.

Čārlza I spelenie pakti un viņa atbalstītāju iedrošināšana lauzt viņu vārdu izraisīja Parlamentam diskusijas par to, vai karali atgriezt pie varas. Tie, kuri joprojām atbalstīja Čārlza vietu tronī, vēlreiz mēģināja apspriesties ar viņu. Nikns, ka parlaments turpināja iejaukties, viņš pavēlēja armijai doties uz parlamentu. Karaspēks arestēja 45 parlamenta deputātus. Rumpja parlaments saņēma rīkojumus Anglijas tautas vārdā tiesāt Čārlzu I par nodevību. Konstitucionālais monarhists atteicās piedalīties tiesā. Viņš atkāpās no armijas vadītāja amata, tādējādi atbrīvojot Kromvelam ceļu uz varu.

Tiesas beigās 59 tiesneši atklāja Čārlzu par vainīgu. Viņa nāves sods tika izpildīts 1649. gada janvārī. Pēc Čārlza I nāves soda izpildes, viņa vecākais dēls tika publiski pasludināts par karali.